Ilgstošais tiesas process tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā ir kā Ziemassvētku "dāvana" un apliecina valsts nespēju savlaicīgi izskatīt šādu lietu, kurā faktiski figurē viens līgums, šodien konferencē "Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds" atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Runājot par ilgstošiem procesiem, Stukāns norādīja, ka šonedēļ viņam "bija dāvana tā teikt Ziemassvētkos", proti, 20 gadus valsts nav spējīga izskatīt vienu kriminālprocesu, kurš ir saistīts ar viena līguma noslēgšanu.
"Tad par ko mēs runājam? Es jau amatus esmu pamainījis, es biju pirmās instances tiesnesis," norādīja Stukāns, kurš savulaik kā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis lēma par sodiem šajā lietā apsūdzētajiem.
Kad nākotnē tomēr lietā stāsies spēkā spriedums, viņaprāt, profesoriem būtu jāanalizē šī lieta un "jāsaliek teorētiski, kas bija par vainu un apstākļiem, ka nespējam izprast". Patlaban Stukāns varot teikt, ka nemaz tik sarežģīta šī lieta nav, lai gan iepriekš tā šķitusi sarežģītāka.
Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) šonedēļ atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.
Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālās televīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".
Ar pasludināto spriedumu par nevainīgiem tika atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu tika nolemts izbeigt.
Prokurors par šo spriedumu iesniedza kasācijas protestu, ko AT apmierināja, un lieta atkal būs jāskata apgabaltiesā.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
2019.gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") amatpersonām. Bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā, Zabeckim - divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam "Kempmayer" valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.
Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.
Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa iepriekš piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla "LNT" īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.
Vienlaikus apelācijas instances tiesa iepriekš attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.
Savukārt AT atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz bija nonākusi Rīgas apgabaltiesā.
