/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)
Vai par 2023.gadu pasaulē var pateikt arī ko labu? Šogad Rietumu pasaule piedzīvoja ilūziju sabrukumu – izrādās, cilvēce tomēr vēl nav pāraugusi karošanas un postīšanas kāri. Ukraina turpina aizstāvēties pret Krieviju, neskatoties uz palīdzības straujo sarukšanu, Azerbaidžāna izmantoja izdevību atgūt Kalnu Karabahu, bet "Hamās" pastrādāja nežēlīgu slaktiņu Izraēlā un pēc tam piesedzās ar neaizsargātiem palestīniešu civiliedzīvotājiem, lai glābtu savu ādu.
Eiropa izdarījusi vismaz vienu pareizu secinājumu: sapņošanas laiks ir beidzies, tagad ir nopietni jādomā par aizsardzību.
2023.gadā pastiprinājās draudu sajūta Baltijas valstīs. Lai gan mūs aizsargā NATO līguma 5.pants un austrumu flangā izvietotie ASV, Kanādas un Vācijas karavīri ir sava veida drošības ķīla, no Ukrainas un citām valstīm izskan, ka Krievija apsver jaunu agresiju pēc apmēram pieciem gadiem, un kādās Krievijas aprindās vismaz ierosinājuma līmenī piesaukta arī Baltija.
Par nākotni ar bažām domā arī citviet. Šogad kļuvis skaidrs, ka gan ES, gan NATO ir dalībvalstis, kas gatavas sava labuma dēļ darboties pret visu citu sabiedroto interesēm. Citviet gaidāmas vēlēšanas: ASV gadījumā pēc tām politika varētu izmainīties par 180 grādiem, savukārt Krievijā tās nemainīs neko, tikai ļaus Vladimira Putina režīmam vēl vairāk izplest taustekļus gan pašā Krievijā, gan ārvalstīs.