Eiropas Parlaments (EP) trešdien pieņēma savu nostāju sarunām ar Eiropas Savienības (ES) Padomi par ES invaliditātes karti un invalīdu stāvvietas izmantošanas karti, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
EP savā nostājā, ko sagatavojusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja, prasa noteiktus termiņus karšu izsniegšanai un atjaunošanai, proti, 60 dienas ES invaliditātes kartei un 30 dienas - stāvvietas kartei. EP arī prasa iespēju 15 dienu laikā sagatavot autostāvvietas kartes digitālo versiju.
EP deputāti rosina abas kartes darīt pieejamas gan fiziskā, gan digitālā formātā, turklāt bez maksas. Viņi vēlas, lai noteikumi par pieteikuma iesniegšanu kartes saņemšanai būtu sagatavoti personām ar invaliditāti pieejamos formātos, tostarp arī valsts un starptautiskajā zīmju valodā un Braila rakstā, kā arī viegli saprotamā valodā.
Lai nodrošinātu tiem, kas strādā vai studē citā dalībvalstī, piekļuvi pabalstiem un sociālajai palīdzībai, EP deputāti prasa uz laiku aizsargāt Eiropas Invaliditātes kartes turētājus, kuri pārceļas strādāt vai studēt citā dalībvalstī, līdz viņu statuss tiek oficiāli atzīts. Tas iekļautu arī personas ar invaliditāti, kas ceļo ES mobilitātes programmās, piemēram, "Erasmus+".
EP uzskata, ka dalībvalstīm un Eiropas Komisijai (EK) būtu jāpalielina iedzīvotāju informētība par Eiropas invaliditātes karti un Eiropas invalīdu stāvvietas izmantošanas karti, tostarp izveidojot tīmekļa vietni ar informāciju par to, kā saņemt, izmantot un atjaunot kartes visās ES valodās, kā arī dalībvalstu un starptautiskajā zīmju valodā.
Ierosinātā direktīva ieviesīs ES invaliditātes karti un pārstrādās Eiropas invalīdu stāvvietas karti, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti īslaicīgos ceļojumos ir pieejami tādi paši nosacījumi kā personām, kas dzīvo attiecīgajā dalībvalstī, tostarp piekļuve stāvvietām. Līdz šim personas ar invaliditāti regulāri saskārušās ar šķēršļiem citās dalībvalstīs, jo viņu invaliditātes statuss ne vienmēr tiek atzīts visā ES.
Abas kartes būs paredzētas ES pilsoņiem, kuru invaliditātes statusu un tiesības atzīst dalībvalsts, kurā viņi dzīvo, vai arī viņu ģimenes locekļiem vai personām, kas viņus pavada vai palīdz. EK iesniegusi papildu priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka šādas tiesības attiecas arī uz trešo valstu pilsoņiem, kuri dzīvo ES.