/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Etniskie serbi Kosovas ziemeļos trešdien rīkoja parakstu vākšanu, cerot atstādināt no amata četrus etniskos albāņus mērus, kuru ievēlēšana pagājušajā gadā izraisīja spriedzi Serbijas un Kosovas starpā.
Parakstu vākšanās sākās Ziemeļmitrovicas un Leposavičas pašvaldībās un drīzumā to plānots sākt arī Zvečanā un Zubin Potokā. Tur dzīvo lielākā daļa Kosovas serbu.
Lai ierosinātu jaunas pašvaldību vēlēšanas, nepieciešams savākt 20% balsstiesīgo vēlētāju parakstus.
"Kā demokrātiska valsts (..), mēs respektējam visu pilsoņu tiesības bez etniskās atšķirības, un šādas tiesības tiks ievērotas," paziņojusi Kosovas prezidente Vjosa Osmani.
2023.gada aprīlī notikušajās vēlēšanās četrās Kosovas ziemeļu municipalitātēs, kurās etniskie serbi sastāda vairākumu, par mēriem tika ievēlēti albāņi, jo serbi vēlēšanas boikotēja. Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt ievēlēto albāņu iecelšanu mēru amatos maijā izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji.
Kosovas premjerministrs Albins Kurti vasarā paziņoja, ka pašvaldību vēlēšanas varētu tikt atkārtotas, ja atbalstītāji iesniegtu konstitucionālajiem noteikumiem atbilstošu pamatojumu, piemēram, petīciju.
Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Baidoties no nestabilitātes Balkānos, Rietumvalstis cenšas panākt attiecību noregulēšanu starp Kosovu un Serbiju. Eiropas Savienība ir skaidri norādījusi, ka šāda vienošanās ir priekšnoteikums Kosovas un Serbijas dalībai blokā.
Šomēnes Serbija un Kosova vienojās atļaut savā teritorijā izmantot viena otras transportlīdzekļu numura zīmes.