Vienmēr piedalos visās vēlēšanās. Nekad neesmu bijis viens no tiem “mana balss jau neko neietekmēs” pajoļiem. Tas ir pilsoņa pienākums, un pret to izturos atbildīgi. Vienreiz uz vēlēšanām devāmies pat Blomē, metālfestivāla otrajā dienā. Tie, kas zina, ko tas nozīmē, sapratīs neatlaidību.
Tas attiecas arī uz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām – esmu piedalījies visās, kuras Latvijā notikušas. Sākumā nebija īsti skaidrs, kas tas tāds ir, vienkārši par kaut ko jābalso, lai kāds kaut kur tiktu. Biju jaunāks, politika tik ļoti neinteresēja, turklāt – Latvijā vispār bija maz cilvēku, kas sajēdza, kas ir EP, ko tur dara un kāda jēga no kāda ievēlēšanas tajā. Bet vēlēšanās piedalījos, jo tas ir katra pilsoņa pienākums.
Laiks gājis uz priekšu vēja spārniem, esmu sapratis savas senāk pieļautās kļūdas gan EP, gan Saeimas vēlēšanu balsojumos. Iepriekšējā reizē jau biju pilnīgi pārliecināts par atdoto balsi un tāds noteikti būšu arī šoreiz, lai arī pagaidām vēl svārstos starp pāris izvēlēm.
Pēc šī liriskā ievada, protams, sekos pārdomas par EP vēlēšanām, kas nu jau ir tik tuvu, ka televīzijā parādījušies pirmie politiķu sasniegumus slavinošie reklāmas rullīši. Izskatās, ka šoreiz būs diezgan jautri, jo vairākas partijas ieradušās ar pilnīgi jaunām sejām un lokomotīvēm! Es, protams, runāšu tikai par tiem, kas mani interesē.