Mainīgos laikapstākļos novecojušā asfalta segumā pastiprināti veidojas bedres, savukārt uz grants ceļiem var būt gan apledojums, gan šķīdonis, pavēstīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.
LVC skaidro, kādos apstākļos pastiprināti veidojas bedres (1)
LVC informē, ka patlaban valsts autoceļu tīklā bedres pastiprināti veidojas kopumā 700 kilometros valsts autoceļu ar asfaltbetona segumu, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, papildinot, ka šajos posmos ir ieviesti ātruma ierobežojumi.
Tāpat LVC norāda, ka sarežģīti braukšanas apstākļi veidosies arī uz ceļiem ar grants segumu, papildinot, ka gaisa temperatūra nav vienmērīga visā valsts teritorijā, un patlaban Kurzemē atsevišķos grants ceļu posmos ir iestājies šķīdonis, ceļi zaudē nestspēju, savukārt Latgalē un Ziemeļvidzemē grants ceļi joprojām vēl ir ledū un atkusnī būs ļoti slideni.
Tādējādi no šodienas Kurzemē 18 posmos ieviesti īslaicīgi masas ierobežojumi, liedzot pārvietoties transportam, kas smagāks par desmit tonnām. Ierobežojumi noteikti, lai nestspēju zaudējuši ceļi netiktu neatgriezeniski bojāti.
Savukārt valsts ceļu posmi, kuros jārēķinās ar pastiprinātu bedru veidošanos ir Pierīgā uz Rīgas apvedceļa (A5) būvdarbu posmā no Jūrmalas šosejas (A10) līdz Babītei, kur satiksme organizēta par vienu brauktuvi.
Tāpat bedres var veidoties Ogres apkārtnē uz reģionālā autoceļa Rīgas-Ērgļi (P4) pie Kangaru kalniem, uz autoceļā Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) pie Suntažiem, uz autoceļa Inčukalns-Ropaži-Ikšķile no Kangariem līdz Tīnūžiem, kā arī uz autoceļā Bauska-Linde (P88) 4,5 kilometru posmā pirms krustojuma ar autoceļu Rīgas HES-Jaunjelgava (P85), norāda LVC.
Vienlaikus Limbažu un Cēsu apkārtne pastiprināta bedru veidošanās var būt uz autoceļa Ragana-Limbaži (P9) no Dunduriem līdz Lādezeram, uz autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Iesalkājas līdz Umurgai, uz autoceļa Umurga-Cēsis-Līvi (P14) būvdarbu posmā pie Umurgas un pie Vainižiem, savukārt Madonas apkārtnē uz autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)-Madona-Gulbene (P37) no krustojuma ar reģionālo autoceļu Lubāna-Dzelzava (P83) līdz Kaipiem (V447).
Latgalē bedres var veidoties uz valsts autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12) posmā pie Ludzas un pie robežas ar Krieviju, uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) autoceļa (A13) pie robežas ar Krieviju, uz Daugavpils šosejas (A6) posmā pie Daugavpils, uz autoceļa Skrudaliena-Kaplava-Krāslava (P69) no Skrudalienas līdz Salienai, uz autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona (P62) Aglonas ciematā, uz autoceļa Līvāni-Preiļi (P63) no Rožupes līdz Babinovai, uz autoceļa Viļāni-Preiļi-Špoģi (P58) astoņu kilometru posmā aiz Preiļiem, kā arī uz autoceļa Kārsava-Ludza-Ezernieki (P49) ap trīs kilometru posmā aiz Ludzas.
Tāpat pastiprināta bedru veidošanās var būt Zemgalē uz autoceļa Pļaviņas-Ērgļi (P78) no Pļaviņām līdz Odzienai, uz autoceļa Koknese-Ērģļi (P79) no Kokneses līdz Zemturiem, uz autoceļa Jēkabpils-Lietuvas robeža (P75) posmā Aizkraukles novadā, kā arī uz autoceļa Sloka-Talsi (P128) posmā Tukuma novadā aiz Ķesterciema, bet Kurzemē uz autoceļa Ilmāja-Priekule-Lietuvas robeža (P114) no krustojuma ar autoceļu Ezere-Embūte-Grobiņa līdz Lietuvas robežai, uz autoceļa Grobiņa-Bārta-Rucava (P113) no Grobiņas līdz Bārtai, kā arī uz autoceļa Valdgale-Roja (P126) no Valdemārpils līdz Rojai.