Pērn Latvijas sabiedrisko mediju ombuds, vērtējot iedzīvotāju iesniegumus, sagatavojis 27 atzinumus par sabiedrisko mediju profesionālo ētiku, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve Baiba Beāte Šleja. Pieaugot iesniegumu un jautājumu skaitam ombudam, 2023.gadā palielinājies arī konstatēto pārkāpumu skaits.
Kā rāda apkopoto iesniegumu saturs, nozīmīgākie pārkāpumi, pēc iesniedzēju domām, ir precizitāte un objektivitātes trūkums, bet daudzos jautājumos pārmesta arī konteksta izpratne un skaidrojums. Izvērtējot 27 iesniegumus, 12 gadījumos profesionālās ētikas pārkāpumi nav atzīti, savukārt 15 gadījumos tie tika konstatēti.
Ombuda vērtējumā, visbiežāk vērtētajā sabiedrisko mediju saturā nav ievērots objektivitātes princips - septiņos gadījumos, precizitāte - trijos gadījumos, nepietiekami kritiski vērtēts informācijas avots - trijos gadījumos, kā arī nav piedāvāts atbilstošs konteksts - trijos gadījumos. Citi pārkāpumi konstatēti retāk, divas reizes fiksējot kādas grupas stereotipizāciju un divas reizes kā problemātisku vērtējot žurnālista uzvedību. Vienu reizi konstatēts atbildīguma principa pārkāpums, tendenciozitāte un dezinformācijas izplatīšana.
Analizējot ombudam adresēto iesniegumu autoru "portretu", secināts, ka, līdzīgi kā 2022.gadā, arī 2023.gadā lielākā daļa iesniedzēju bijuši vīrieši - 22. Iesniegumus ombudam rakstījušas piecas sievietes. Iesniedzēju vidū ir gan 11 privātpersonas, gan trīs nevalstisko organizāciju pārstāves. Septiņas reizes pie ombuda vērsies politisks aktīvists, divas amatpersonas, trīs politiķi, viens medija pārstāvis.
Lielu daļu no ombuda darba veido sadarbība ar sabiedrisko mediju darbiniekiem, tāpēc 2023.gadā tika izveidots iekšējo profesionālās ētikas diskusiju formāts, kurā notiek profesionālās ētikas jaunāko jautājumu prezentācijas, diskusijas par ombuda atzinumiem un aktuālajām ētikas problēmām. Notiek arī regulāra saziņa ar sabiedrisko mediju galvenajām redaktorēm un citiem darbiniekiem par saturu, tā atbilstību redakcionālajām vadlīnijām, iesniegumiem un atzinumiem.
Līdzās darbam, izskatot iesniegumus un atbildot uz vēstulēm, ombuds piedalījies medijpratības veicināšanas aktivitātēs skolās, organizējis meistarklases - deviņas vieslekcijas, piedalījies vairāk nekā desmit konferencēs un diskusijās.
Tāpat veikti trīs pētījumi un notikušas trīs pieredzes apmaiņas vizītes, iedibināta Sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balva un organizēta auditorijas attieksmei pret sabiedriskajiem medijiem veltīta konference, kā arī sniegti komentāri un skaidrojumi masu medijos - 323 publikācijas. Pērn sagatavotas un publicētas arī 24 izglītojošas publikācijas par mediju un žurnālistikas ētikas jautājumiem.
Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne stājās amatā 2022.gada 1.martā. Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds pārrauga sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likumā noteiktajam sabiedrisko mediju darbības mērķim - nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību.
Ombuds pārrauga arī sabiedrisko mediju darbības atbilstību likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām un pēc savas iniciatīvas vai uz personu iesniegumu pamata sniedz atzinumus par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu atbilstību minētajiem dokumentiem.
