Lai palīdzētu Latvijā dzīvojošajiem bēgļiem, jārod finansējums aptuveni 8,8 miljonu eiro jeb 9,7 miljonu ASV dolāru apmērā, izriet no ANO reģionālā bēgļu rīcības plāna (RBRP), kura Latvijas nodaļa atklāta šodien, aģentūru LETA informēja ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) pārstāvniecībā Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.
Atzīstot valdības vadošo lomu, bēgļu rīcības plāns, ko koordinē UNHCR, kopīgo mērķu sasniegšanai apvieno vietējās un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības un organizācijas. Plāna aktivitātēm UNHCR un partneriem nepieciešams rast aptuveni 8,8 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu 50 000 bēgļu.
Plāna Latvijas nodaļā norādīts, ka līdz 2023.gada decembrim Latvijā kā pagaidu aizsardzības saņēmēji reģistrēti 47 000 bēgļu no Ukrainas. Gandrīz 33 000 no tiem iesnieguši pieteikumus uz pagaidu aizsardzību pašvaldībās. Turklāt līdz pagājušā gada decembrim teju 101 000 Ukrainas iedzīvotāju šķērsojuši Latvijas robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, lai dotos uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai arī dotos atpakaļ uz Ukrainu.
Plānā skaidrots, ka lielākā daļa Ukrainas bēgļu ir sievietes un bērni, tāpēc jāpalielina informētība par bērnu aizsardzības jautājumiem un ar dzimumu saistītās vardarbības riskiem. Tāpat sievietēm ar bērniem bieži vien trūkst iespējas strādāt un piekļūt darba tirgum.
Plānā atzīmēts, ka bēgļu vidū pastāv arī problēmas ar mājokli. Lielākas mājokļa iespējas ir mazāk apdzīvotajās teritorijās, taču šajās teritorijās ir salīdzinoši mazākas darba un sabiedriskā transporta iespējas. Pašvaldībās, kuras var piedāvāt pastāvīgāka mājokļa iespējas, bieži vien vajadzīgi dārgi remontdarbi.
Patlaban 39% no visiem reģistrētajiem Ukrainas bērniem vecumā no 7 līdz 17 gadiem mācās Latvijas skolās, bet pārējie bērni, iespējams, apgūst zinības, ko tiešsaistē nodrošina Ukrainas skolas. Plānā uzsvērts, ka skolas vecuma bērni ir jāatbalsta latviešu valodas apguvē, lai viņi varētu efektīvāk iekļauties Latvijas izglītības sistēmā.
Pērn vairāk nekā 90 000 Ukrainas pilsoņi caur Latviju devās uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, vai arī devās atpakaļ uz valdības kontrolētajām Ukrainas teritorijām. Plānā uzsvērts, ka šī bēgļu grupa var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tāpēc nepieciešams nodrošināt neatliekamākās vajadzības, kas ir, piemēram, ūdens, siltas drēbes, sanitārās telpas.
Pagājušajā gadā RBRP partneri Latvijā atbalstīja un ar aizsardzības pakalpojumu palīdzību sasniedza 23 300 Ukrainas bēgļu, strādājot pie tā, lai viņi varētu iekļauties valsts atbalsta sistēmā. Šī palīdzība ietvēra pārtiku, ziemas apģērbu, higiēnas komplektus un nepārtikas preces, skaidru naudu un humāno transportu.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norāda, ka ministrija no pirmās dienas ir koordinējusi palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem. Pēc viņa paustā, arī šogad Latvijas valdība ir atvēlējusi 70 miljonus eiro ukraiņu atbalstam un atbalsts tiks sniegts arī turpmāk.
RBRP kalpo kā platforma paredzamākai un taisnīgākai atbildības sadalei, lai mazinātu spiedienu uz uzņemošo kopienu un veicinātu sociālo saliedētību, vienlaikus kopumā papildinot un atbalstot valdības vadītos pasākumus. Tomēr dalība plānā vai aicinājums to izmantot negarantē finansējumu.
RBRP ir koordinācijas mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt papildu atbalstu valdības izstrādātajam pasākumu plānam, reaģējot uz identificētajām vajadzībām. RBRP sniedz valdībai, kā arī finanšu donoriem pārskatu par to, kas, ko un kur dara, par nepieciešamo līdzekļu apjomu un visu partneru galveno darbību izklāstu. Iesaistoties RBRP, organizācijas, kas strādā pie palīdzības sniegšanas pasākumiem, savstarpēji koordinē savu darbību un atbalsta valdības vadīto plānu. Par vispārējo atbalsta sniegšanu atbildīga ir valdība.
Reģionālais bēgļu rīcības plāns Ukrainai ietver 11 valstis - Baltkrieviju, Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Ungāriju. Prioritārās jomas ir aizsardzība, izglītība, veselība un uzturs, iztikas līdzekļi un sociālekonomiskā iekļaušana un pamatvajadzības.
