Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) neatkāpsies no jaunā pedagogu darba samaksas modeļa "Programma skolā" ieviešanas, taču pieļauj, ka pāreja uz to varētu būt par gadu ilgāka nekā sākotnēji bija plānots.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums paredz, ka jauno modeli pašvaldības varēs ieviest tikai tad, ja būs ievēroti visi priekšnosacījumi, atrunāti Ministru kabineta (MK) noteikumos par optimālajām klašu grupām. Tas izsaucis neapmierinātību gan no iedzīvotājiem, gan koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas, kura neatbalsta sākto skolu tīkla reformu, lai arī neiebildīs pret "brīvprātīgu pilotprojektu".
Čakša apņēmusies turpināt sarunas ar ZZS un pieļauj, ka tiks panākts kopīgs redzējums par reformas piedāvājumu. Ministre turpina pieturēties pie pārliecības, ka nosacījums par brīvprātīgu pievienošanos jaunajam modelim būs simpātisks arī koalīcijas partneriem. Par citiem iespējamiem kompromisiem gan viņai šobrīd grūti spriest.
"Es ceru uz partneru saprātu un atbalstu, ņemot vērā visus starptautiskos pētījumus, kas šobrīd rāda, ka zināšanu līmenis dažādās Latvijas vietās, diemžēl, ir pārāk atšķirīgs, lai mēs varētu runāt par kvalitatīvu izglītību," sacīja ministre. IZM piedāvājums tiks pārrunāts vēlreiz arī koalīcijas sanāksmē.
Vienlaikus viņa atkārtoti uzsvēra, ka jaunais modelis nebūs lētāks par līdzšinējo un varētu izmaksāt pat par 30% vairāk. Pieaugums skaidrojams ar nepieciešamību pēc lielāka atbalsta personāla skaita un lielāka atalgojuma skolotājiem, atzina ministre, neizslēdzot arī iespējamu vajadzību pēc investīcijām ceļu sakārtošanai vai skolu infrastruktūras kapacitātes palielināšanai. Jautājums par investīcijām gan būšot valdības kopīga vienošanās.
Čakša prognozē, ka pāreja uz jauno finansēšanas modeli kopumā varētu notikt viena vai divu gadu laikā. Publiskai apspriešanai nodoto Izglītības likuma grozījumu redakcija gan paredz, ka pašvaldībām skolu tīkls atbilstoši valdības noteiktajiem kritērijiem būtu jāsakārto līdz 2025./2026.mācību gadam. Pretējā gadījumā tām būs jānodrošina pedagogu darba samaksa no saviem līdzekļiem.
"Šis brīvprātības princips pievienoties jaunajam finansēšanas modelim ir labs pārejas posms saprast, kā modelis strādā," uzskata Čakša. Atbilstoši ministres teiktajam, šobrīd jauno modeli ieviest pieteikušās "diezgan daudz pašvaldību". Vēl nedēļas sākumā ministre TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja, ka pārejai uz jauno modeli gatavas esot vien piecas pašvaldības no 43.
Jau ziņots, ka publiskai apspriešanai nodoti Izglītības likuma grozījumi, atbilstoši kuriem MK noteiks kritērijus, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai.
IZM piedāvātie grozījumi Izglītības likumā varētu stāties spēkā ar šī gada 1.septembri.