Bundesvēra ģenerālinspektors Karstens Breiers: Vācijai jābūt gatavai karam pēc pieciem gadiem (7)

CopyLinkedIn Draugiem X
Bundesvēra ģenerālinspektors ģenerālleitnants Karstens Breiers
Bundesvēra ģenerālinspektors ģenerālleitnants Karstens Breiers Foto: dpa/picture-alliance / dpa/Scanpix

Vācijai jābūt gatavai karam tuvāko piecu gadu laikā. Šādu viedokli sestdien, 10. februārī, publicētajā intervijā laikrakstam “Welt am Sonntag” pauda Vācijas bruņoto spēku (Bundesvēra) ģenerālinspektors ģenerālleitnants Karstens Breiers. Pēc viņa vārdiem, kaujas spēju paaugstināšana līdz kara laika prasību līmenim nozīmē ne tikai personāla un materiālās apgādes gatavību, bet arī nepieciešamību mainīt sabiedrības un pašas Vācijas armijas mentalitāti.

Pirmo reizi kopš Aukstā kara beigām ES saskaras ar iespējama kara draudiem no ārpuses, sacīja Breiers, atsaucoties uz bažām, ka Krievijas karš pret Ukrainu izplatīsies uz citām valstīm. Ja jūs izpētāt analītiķu viedokļus un redzat, “kādus militāros draudus potenciāli rada Krievija, tas mums nozīmē piecus līdz astoņus gadus ilgu gatavošanos”, piebilda Bundesvēra ģenerālinspektors. Tas nenozīmē, ka būs karš, viņš uzsvēra.

Vienlaikus Breiers uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcība liecina par nodomu paplašināt karu ārpus Ukrainas. “Es atpazīstu šo Putina nodomu pēc tā, ko viņš raksta un saka, kā arī pēc viņa rīcības Ukrainā,” skaidroja vācu ģenerālis. Turklāt “mēs redzam, ka Krievija ar Valsts domes lēmumu ir pārgājusi uz militāru ekonomiku”, viņš piebilda.

Breiers: Ukrainā notiek iznīcības karš

Bundesvēra ģenerālinspektors cīņas Ukrainā nosauca par “briesmīgu agresijas karu ar smagiem upuriem abās pusēs”. “Veids, kādā Putins sūta savus karavīrus cīņā, ir necilvēcīgs,” viņš uzsvēra. Pēc Breiera domām, šobrīd ir redzamas noplicināšanas kara pazīmes, un turpmākā notikumu attīstība galvenokārt būs atkarīga no tā, kā Kremlis apgādās fronti un cik daudz karaspēka vēl nolems nosūtīt uz Ukrainu.

Breiers arī atbildēja kritiķiem, kuri pārmet Rietumiem, ka tie piegādā Kijivai ieročus tikai tik daudz, lai turpinātu karu, bet ne lai to veiksmīgi pabeigtu. “Es tiešām neredzu, ka kaut kur būtu apzināti ierobežota palīdzība,” viņš norādīja. Vāciju ierobežo tikai tas, kas ir tās rīcībā un ko var saražot un piegādāt Ukrainas pusei, piebilda Vācijas militārais pārstāvis.

Ko nozīmē Bundesvēra brigādes izvietošana Lietuvā

Tajā pašā laikā Bundesvēra brigādes pastāvīga izvietošana Krievijas kaimiņvalstī Lietuvā sūta vairākus svarīgus signālus vienlaikus, sacīja Breiers.

Signāls Maskavai: “Mēs esam nopietni un atbalstām savus NATO sabiedrotos”. Signāls Viļņai: “Mēs esam plecu pie pleca ar jums, uz mums var paļauties”. Signāls Vācijas iedzīvotājiem: “Mēs atdodam citiem to, ko Aukstā kara laikā saņēmām no sabiedrotajiem, proti, militāro aizsardzību, ko varējām izmantot ne tikai savas valsts ekonomiskajai attīstībai,” skaidroja Bundesvēra ģenerālinspektors.

Šogad aptuveni 20 Eiropas Savienības dalībvalstis aizsardzībai atvēlēs 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, teica Breiers. Tajā pašā laikā, pēc viņa domām, Eiropā valda izpratne, ka tai ir jāveido aizsardzības sistēma, kas būtu neatkarīgāka no ASV.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais