Hiršs gan atzīmēja, ka gadījumā, ja Trampu pārvēlēs, tad pastāv risks, ka viņš būs iemācījīes, kā pārvaldīt ASV, - jo iepriekšējās prezidentūras beigās Trampam izdevās savu iekšpolitikas un ārpolitikas kursu īstenot, aizstājot tos, kas viņam nepiekrita, ar sev lojāliem cilvēkiem.
Pētnieks atgādināja, ka viens no Trampa tuvākajiem padomniekiem, viņa pirmais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maikls Flins, kurš mēnesi pēc būšanas amatā atkāpās, jo slepeno dienestu izmeklēšanā tika atklāts, ka viņš bija slepeni ticies ar Krievijas vēstnieku, ir prokremlisks cilvēks.
“Tramps ļoti bieži ir teicis un darījis lietas, kas Krievijai ir patīkamas un izdevīgas. Viņš tuvākos sabiedrotos kritizē gari un plaši, labi izskatoties par Ziemeļkorejas līderi, Saūda Arābijas līderiem, diktatoriem, tāpēc Trampa prezidentūra ne iepriekš, ne arī potenciāli nākamā nav nekas labs un izdevīgs ne Eiropai, ne Baltijas valstīm,” sacīja pētnieks.
Atbildot uz jautājumu, vai ASV loma NATO Trampa uzvaras gadījumā mainīsies, Hiršs pauda, ka tas nav tik vienkārši – arī pirms septiņiem gadiem, kad Tramps pirmo reizi kļuva par ASV prezidentu, viņš bija kritisks pret NATO un Baltijas valstīm, taču aizsardzības budžetu mūsu reģionam pieņem ASV Kongress, kas jau 2014. gadā sāka palielināt budžetu šim reģionam, Polijai, kā arī citām valstīm, kas ir tuvu Krievijai. Arī Trampa prezidentūras laikā šis budžets tika palielināts. “Tāpēc nav tā, ka automātiski, Trampam kļūstot par prezidentu, viss mainīsies, bet neko labu Trampa prezidentūra visdrīzāk mums nesola,” atklāja Hiršs.