Veselības ministrija apšauba Dzemdību nama atbilstību prasībām; prasa būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi (4)

TVNET/LETA
Papildināts 18:45, 21. februāris, 2024
Veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri. Foto: Evija Trifanova/LETA

Veselības ministrija (VM) ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot "Rīgas Dzemdību nama" atbilstību mūsdienu prasībām.

Vēstulē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) paudis, ka esot apņēmies veikt "nozīmīgas pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā", lai ilgtermiņā veselības aprūpes pakalpojumi Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami, kvalitatīvi un aprūpes sistēma ilgtspējīga un noturīga.

Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem esot efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību valstī.

Ministrs norāda, ka Rīgā stacionāros traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumus nodrošina trīs stacionārās ārstniecības iestādes - Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), valsts "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" un Rīgas 2.slimnīca, kas nodrošina rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem gan terciāra līmeņa, gan sekundāra līmeņa neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību.

Viņa ieskatā, valsts apmaksātus pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā nepieciešams turpmāk attīstīt Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) un RAKUS.

Ministra skatījumā, Rīgā un Rīgas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas teritorijā jārisina problēma nodrošināt ar primāri nepieciešamo aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Viņš norāda, ka VM vairākkārt rosinājusi paplašināt aprūpes gultu skaitu Rīgā, nodrošinot iespējas rīdziniekiem saņemt nepieciešamos aprūpes pakalpojumus.

Veselības ministrija (VM) aģentūrai LETA reformas piedāvājumu skaidroja ar to, ka traumatoloģijas un ortopēdijas pacienti prasot "kompleksu ārstēšanas pieeju, nodrošinot ātru un efektīvu diagnostiku, ārstēšanu un atbilstošu specializāciju, kā arī agrīnu rehabilitāciju". Ministrijas skatījumā, traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumu nodrošināšana PSKUS un RAKUS ļaušot nodrošināt uz pacientiem vērstu starpdisciplināru pieeju, kā arī multidisciplināras komandas iesaisti stacionārā ārstēšanas procesā.

Šobrīd vēl notiekot diskusijas par iespējamajām izmaiņām, taču VM sola, ka ne 2.slimnīca, ne arī TOS netiks slēgtas, taču, iespējams, tās varot tikt pārprofilētas, attīstot tajās citus pakalpojumus. Pastāv iespēja, ka, piemēram, 2.slimnīcas traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumi tiktu pārcelti uz PSKUS, bet TOS pakalpojumi uz RAKUS, tādējādi "nodrošinot šo pakalpojumu pieejamību abos Daugavas krastos". Šie medicīniskie pakalpojumi gan jau tagad tiek nodrošināti "abos Daugavas krastos", tikai citās slimnīcās, kas jau vēsturiski specializējušās traumotoloģijā.

Vēstulē ministrs arī norāda uz problēmām saistībā ar "Rīgas Dzemdību nama" pakalpojumiem. Viņš pauž, ka attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi "Rīgas Dzemdību nams" neesot mūsdienu prasībām atbilstoša droša vieta.

VM aģentūrai LETA uzsvēra, ka Rīgas Dzemdību nams nodrošina Latvijas apstākļiem izcilu terciārā līmeņa palīdzību jaundzimušo aprūpē un Latvijas mērogā tā ir jaundzimušajiem piedzimšanai visdrošākā vieta.

Tomēr attiecībā uz dzemdētāju un nedēļnieču aprūpi ministrijā uzskata, ka Rīgas Dzemdību nama specializācija esot pārāk šaura, jo "mūsdienu dzemdniecībā sarežģījumu gadījumos nepieciešama multidisciplināra aprūpe un terciārā līmeņa tehnoloģijas, tai skaitā augsta līmeņa intensīvās terapijas nodaļas iespējas ar iespējamu nepārtrauktu pacienta monitorēšanu un iespēju pacientam sniegt orgānu aizstājterapijas un atbalsta funkcijas, diagnostikas tehnoloģiju pieejamību diennakts režīmā, kā arī apmācītu medicīnas personālu, kam ir pieredze neikdienišķu situāciju risināšanā".

VM atzīmē, ka šobrīd sarežģījumu gadījumos no Rīgas Dzemdību nama uz RAKUS tiek pārvestas nedēļnieces pēc dzemdībām. Atsevišķās situācijās tas esot izšķirošs faktors pacientes dzīvībai.

VM skaidroja, ka tā vērsusies pie Rīgas pašvaldības nolūkā noskaidrot viedokli par Rīgas 2.slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama stacionāro pakalpojumu attīstību un pārstrukturēšanu šajās ārstniecības iestādēs.

Ministrija potenciāli atņemto pakalpojumu vietā Rīgas pašvaldības slimnīcām iesaka nodarboties ar ambulatoro aprūpi un sniegt aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām, veidojot hronisko pacientu aprūpes slimnīcas. Pieprasījums pēc tādiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā aprūpe, hronisko pacientu aprūpe, terapija, paliatīvā aprūpe un medicīniskā rehabilitācija ilgtermiņā tikai palielināsies, pašvaldību pamāca ministrija.

Vēstulē ministrs lūdzis savu partijas biedru Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) sniegt atbildi līdz 29.februārim.

Minētā vēstule tika skatīta Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā, kurā izskanēja atšķirīgi vērtējumi par ministrijas pausto, īpaši par "Rīgas Dzemdību namu", kas it kā neesot atbilstošs mūsdienu prasībām.

Tika uzsvērts, ka dzemdību nams pašlaik ir vienīgā veselības aprūpes iestāde valstī ar integrēto kvalitātes vadības sistēmu, kas atbilst pieciem standartiem. Ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma, vides pārvaldības sistēma, darba drošības un arodveselības sistēma, darba drošības un arodveselības sistēma un kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēma.

Kādreizējais Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs (P) apšaubīja Veselības ministrijas spēju stratēģiski plānot pakalpojumu sniegšanu un tās spēju saprast atšķirības starp reģionālajām slimnīcām, kurās ieguldīti milzu līdzekļi, un Rīgas pašvaldības slimnīcām, kurās valsts neesot ieguldījusi nevienu eiro.

"Mana pieredze liecina, ka viņi to bildi kopumā neredz," teica Kleinbergs. Viņš uzsvēra, ka Rīgā gultasvietu trūkst kopš 2010.gada tieši pēc Veselības ministrijas lēmuma Rīgas 1.slimnīcā nesniegt diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus. Kopš tā laika slimnīca sniedz tikai ambulatoru, dienas stacionāra palīdzību un diagnostiku.

Viņš arī norādīja uz nepārdomātiem lēmumiem Covid-19 pandēmijas laikā, kad Rīgas 1.slimnīcā un 2.slimnīcā tika izveidotas Covid-19 gultas un 2.slimnīca pārtrauca sniegt traumatoloģijas pakalpojumus. Šajā laikā valsts "Traumatoloģijas un ortopēdijas" slimnīca esot "uzkārusies, savukārt Rīgas 1.slimnīcā Covid-19 gultas neesot tikušas aizpildītas.

Atšķirīgu viedokli pauda "Jaunās vienotības" Rīgas domes deputāts Edgars Ikstens, kurš gan ir arī veselības ministra ārštata padomnieks. Viņš nepiekrita komitejā izskanējušajiem pārmetumiem ministrijai un aicināja ņemt vērā, ka valsts finansējums medicīnas pakalpojumiem ir ierobežots un arī pašvaldībai esot jāņem vērā kopējā situācija veselības aprūpē.

Kā šodien preses konferencē pirms Rīgas domes sēdes atzina Rīgas mērs Ķirsis, viņam esot bijusi tikšanās ar ministru, kurā tika pārrunāti šie jautājumi un ministrs iezīmējis nākotnes plānus, kā viņš to redzot. Ķirsis atzina, ka tā esot viela pārdomām un daudzi argumenti esot gana loģiski.

Taču arī pašvaldībai esot savas intereses un pašvaldība nevēlas nonākt bezpalīdzīgā situācijā un būt pilnībā atkarīga no valsts.

Ķirsis atzina, ka šis neesot viegls jautājums, kuru varot uzreiz izšķirt, tādēļ sagaidāmas diskusijas, kurās viņš cerot atrast kādu vidusceļu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais