Pagājušajā sestdienā apritēja precīzi divi gadi kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tā bija ļoti emocionāla un pārdomu pilna diena, sekoju līdzi pasākumu tiešraidēm televīzijā. Kādā brīdī sieva ar savu jautājumu pārsteidza mani nesagatavotu: “Vai tu jau redzēji to cūku komiksu?”
Kādas cūkas? Kāds komikss? Kāds sakars? Pret mani tika pavērsts mobilā tālruņa ekrāns, un te nu tas bija visā godībā.
Kas gan tur tāds, ne? Vienkārši varonīgi Ukrainas aizstāvji, kas attēloti kā dusmīgas, sarkanas cūkas. Tieši 24. februārī. Latvijas Sabiedriskajā medijā (LSM).
Likumsakarīgi, ka cūku komikss izraisīja plašas diskusijas sociālo tīklu lietotāju vidū. Bija tādi, kuriem redzētais šķita aizskarošs un apvainojošs, bet bija arī augstākās raudzes mākslas pazinēji un kritiķi, kuri centās norādīt uz cūku sērijas mākslinieciskajām vērtībām.
Arī pats LSM sākotnēji centās visiem izskaidrot, kāpēc komiksam nav pilnīgi nekādas vainas un tam jārotā portāls kara gadadienā: “Mums katru nedēļu ir “Cūku komikss”. Tam ir sava leģenda, kas atrodama zem katra jaunākā komiksa. Cūka var būt gan iedomāts “Rail Baltica” būvnieks, gan “Vivi” pasažieris, gan Olimpisko spēļu dalībnieks.”
Pēc tam, kad īsu repliku par redzēto pauda arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (“Jokot var un vajag, bet svarīgs ir arī konteksts”), komikss no LSM tomēr tika izdzēsts un LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava publicēja nelielu atvainošanos.