Igaunijas Dzīvnieku labturības biedrība savā paziņojumā atklāj, ka dzīvnieku nāves laiks ir atšķirīgs. Bija svaigi līķi, un bija arī tādi, kuru purnus jau bija apgrauzušas žurkas.

"Dzīvniekiem nebija pieejams dzeramais ūdens. Var secināt, ka izdzīvoja tie, kuri varēja aizsniegties līdz ledus gabala pie plīsušā ūdensvada. Var pieņemt, ka pārējie, visticamāk, nomira no slāpēm."

Brīvprātīgais, kurš pirmais ieradās kūtī, atklāja īstu spoku pili: kūts bija liela, un gandrīz katrā tās kvadrātmetrā mētājās dzīvnieka līķis. Dažas aitas un kazas vēl bija dzīvas.

Policija, kas ieradās notikuma vietā, nekavējoties izsauca kūts un dzīvnieku saimnieci Karinu Moisāru. Pēc brīvprātīgo teiktā, Moisāra aizbildinājusies ar grūtu dzīves periodu.

"Kad lūdzām viņai atdot tik tikko pie dzīvības esošās aitas, lai mēs varētu mēģināt tās glābt, saimniece atteicās,”

stāstīja brīvprātīgie.

Lai gan incidents noticis svētdien, policijas operāciju vadītājs nolēma, ka problēmu Lauksaimniecības un pārtikas departaments (PTA) risinās pirmdien.

"Un tad viss kļuva vēl interesantāk, un tieši tā, kā mēs domājām," savā vēstījumā piebilst Dzīvnieku labturības savienības darbinieki.

"Kūtī visu nakti dega gaismas, un balts autobuss, kuru personīgi vadīja Karīnas kundze, vismaz vairākas reizes aizbrauca un atgriezās. Viņi rūpīgi paslēpa pēdas, tas ir, aizveda līķus.

Brīvprātīgie kūtī atrada aptuveni 50 aitas un vairākas kazas.

PTA darbinieki pirmdienā līķus neatrada, lai gan tie vēl iepriekšējā vakarā piepildīja gandrīz visu kūts platību. 

Kad PTA jautāja Karīnai par mirušajiem dzīvniekiem, viņa teica, ka nezina, kas tos pa nakti aizvedis. Saimniece apgalvo, ka kāds līķus nozadzis un bez viņas ziņas aizvedis.

"Atradām vietu, kur līķi tika aizvesti, – uz mēslu kaudzi aiz kūts. Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka, visticamāk, ne visi dzīvnieki vēl bija beigti, kad tos izmeta kaudzē," secināja brīvprātīgie.