Vladimirs Putins liek likmes uz to, ka Rietumu atbalsts Ukrainai turpinās samazināties. Tāpēc daudz kas atkarīgs no šogad gaidāmajām vēlēšanām – gan jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, gan arī ASV prezidenta vēlēšanām novembrī. Politiskā līderība ir tas mainīgais, kam šogad vajadzētu pievērst uzmanību.
Slavomirs Serakovskis: Karš Ukrainā turpinās jau trešo gadu, un tagad tikai retais tic, ka Krieviju izdosies uzvarēt. Kāds liktenis, jūsuprāt, gaida Ukrainu?
Ivans Krastevs: Manuprāt, jūsu jautājums ir pārāk drūms. Pēdējo divu gadu notikumi ir nepārprotama Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģiskā neveiksme. Uzsākot savu "speciālo operāciju", viņš pieņēma, ka Ukraina kritīs trīs dienu laikā. Tomēr Putinam izdevās pārliecināt lielāko daļu krievu, ka viņi atrodas nebeidzamā karā pret Rietumiem un ka Krievija šo karu neuzsāka.
SS: Kāpēc tas ir svarīgi?
IK: Tas nozīmē, ka neviens Krievijā nevaino Putinu par zaudējumu, pat ja viņš nav sasniedzis iecerēto. Apvienojumā ar viņa panākumiem karastāvokļa normalizēšanā attiecībā uz krievu ikdienas dzīvi, proti, dzīves līmenis nekrītas (vismaz ekonomikas ziņā), tas dod viņam iespēju spēlēt ilgtermiņa spēli.
Putins tic, ka laiks ir viņa pusē. Ka Rietumu atbalsts Ukrainai vājināsies un ukraiņi paši sevi izsmels, tāpēc Krievijai nav vajadzības atkal pāriet uzbrukumā.
Tas ir būtiski, jo vēl lielāki krievu karavīru zaudējumi kārtējā liela mēroga ofensīvā viņam varētu radīt problēmas. Tāpēc viņš nogaida, pa to laiku iznīcinot Ukrainas infrastruktūru.