Kanāda apturēs jebkādas ieroču piegādes Izraēlai, trešdien apstiprināja Kanādas ārlietu ministres Melānijas Žolī birojs.
Kanāda pieņēmusi šādu lēmumu laikā, kad Izraēlas īstenotais karš pret kaujinieku grupējumu "Hamās" Gazas joslā ir radījis pieaugošu humāno krīzi, novedot simtiem tūkstošu Gazas joslas iedzīvotāju līdz bada slieksnim.
Kanāda jau bija samazinājusi ieroču piegādes Izraēlai, sūtot tai tikai neletālu militāro aprīkojumu, pēc "Hamās" 7.oktobra uzbrukuma, kas izprovocēja notiekošo karu.
"Kopš 8.janvāra [Kanādas] valdība nav apstiprinājusi jaunas atļaujas ieroču eksportam uz Izraēlu, un tā tas turpināsies, līdz mēs varēsim nodrošināt pilnīgu atbilstību mūsu eksporta režīmam," paziņoja Žolī birojs. "Nav atvērtu atļauju letālu preču eksportam uz Izraēlu," tas piebilda.
Pirms 8.janvāra apstiprinātās eksporta atļaujas tomēr "paliks spēkā", jo to atcelšana riskētu radīt "svarīgas sekas gan Kanādai, gan tās sabiedrotajiem", tostarp NATO un izlūkošanas aliansei "Piecas acis" ("Five Eyes").
Kanādas augsta amatpersona otrdien bija paziņojusi, ka "situācija uz vietas" Gazas joslā ir tāda, ka Kanāda nevar eksportēt nekādu aprīkojumu, kam būtu potenciāls militārs pielietojums.
Izraēla kritizēja šo lēmumu, un ārlietu ministrs Izraēls Kacs paziņoja, ka tas "grauj Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību pret "Hamās" teroristiem". "Vēsture smagi tiesās Kanādas pašreizējo rīcību," ministrs rakstīja sociālo mediju platformā "X".
Jautājums par ieroču piegādēm Izraēlai ir izprovocējis tiesvedības vairākās pasaules valstīs.
Izraēla vēsturiski ir bijusi viena no 10 galvenajām Kanādas ieroču eksporta saņēmējām. Kanāda 2022.gadā eksportēja uz Izraēlu bruņojumu 21 miljona Kanādas dolāru (14,3 miljonu eiro) vērtībā, bet 2021.gadā - bruņojumu 26 miljonu Kanādas dolāru (17,7 miljonu eiro) vērtībā.