Latvijas un Igaunijas prezidenti aicinājuši NATO dalībvalstis Eiropā darīt vairāk, lai sagatavotos potenciālai militārai konfrontācijai ar Krieviju – sākot ar obligātā militārā dienesta atjaunošanu un beidzot ar ievērojamu aizsardzības izdevumu palielināšanu, vēsta laikraksts “The Financial Times”.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar “The Financial Times” norādīja, ka Eiropas valstīm būtu jāatgriežas pie Aukstā kara līmeņa aizsardzības izdevumiem un jāsāk diskusija par obligātā dienesta atjaunošanu, lai stiprinātu aizsardzības spējas.
“Ir nepieciešama nopietna diskusija par obligāto dienestu,” pavēstīja Rinkēvičs.
Sarunā ar mediju Rinkēvičs atzīst, ka armiju komandieri dod priekšroku profesionālām armijām un obligātā dienesta atjaunošana sabiedrībā var izrādīties nepopulāra, tomēr bruņotajiem spēkiem Eiropā ir bijušas problēmas ar jaunu kareivju piesaistīšanu. Savukārt obligātā dienesta atjaunošana palīdzēs izveidot apmācītus rezerves spēkus Krievijas atturēšanai.
“Neviens nevēlas karot. Tomēr problēma ir tur, ka neviens arī nevēlas, lai viņam uzbrūk. Neviens nevēlas pieredzēt, lai šeit atkārtojas Ukraina,” uzsvēra Rinkēvičs.
Tikmēr Igaunijas prezidents Alars Kariss atsevišķā intervijā “The Financial Times” pauž viedokli, ka Eiropai vajadzētu apsvērt ieviest īpašu nodokli, lai finansētu aizsardzības iepirkumus.
Visas trīs Baltijas valstis aizsardzībai tērē vairāk par NATO izvirzīto mērķi šim nolūkam atvēlēt 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Baltija izvirzījusi mērķi aizsardzībai atvēlēt 3% no IKP.
“Šajā Eiropas un pasaules daļā mēs apzināmies, ka mums jātiek līdz 3%. Lielākajai daļai NATO sabiedroto būtu jāatgriežas pie Aukstā kara izdevumu līmeņa. Tas bija krietni virs 2%,” pavēstīja Latvijas prezidents.
Latvija pagājušajā gadā atjaunoja obligāto militāro dienestu. Līdzīgi nesen rīkojās arī Lietuva un Zviedrija.
Igaunija, Somija un Norvēģija no obligātā dienesta vispār nebija atteikušās.
