:format(webp)/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)
Savā ziņā Moldova ir kā logs uz alternatīvo realitāti, kāda varētu būt Latvija, ja pirms 20 gadiem nebūtu pieņemti vēsturiskie lēmumi par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Taču Moldovas ceļu uz Eiropu apgrūtina ne vien sabiedrības sašķeltība svarīgos jautājumos, aktīva Krievijas dezinformācija, korupcija un vietējie oligarhi – šīs latviešiem ļoti labi pazīstamās lietas –, bet arī "separātiskā" Piedņestra, ko Krievija uztur pie dzīvības ar dāvinātu dabasgāzi un saujiņu krievu karavīru. Kaut arī Moldova nereti tiek piesaukta kā nākamais potenciālais Krievijas agresijas mērķis, Moldovas aizsardzības ministrs latviešu žurnālistiem apliecina: tūlītēju militārās agresijas draudu nav.
Starp Moldovu un Latviju var vilkt daudz paralēļu. Moldova ir neliela valsts ar divarpus miljoniem iedzīvotāju, kas pārcietusi padomju okupāciju, bet pēc PSRS sabrukuma – nekontrolējamu korupciju un oligarhu iesaistīšanos politiskajos procesos. Taču, atšķirībā no Latvijas, Moldova eiropeisko kursu uzņēma tikai 2020.gada nogalē, kad par prezidenti tika ievēlēta Maja Sandu. Moldovas valdība izvirzījusi mērķi līdz 2030.gadam iestāties Eiropas Savienībā (ES), taču par dalību NATO vēl nav ne runas. Sabiedrība šajā jautājumā ir ļoti sašķelta.
Daļa Moldovas sabiedrības raugās ES virzienā, bet otra daļa uzskata, ka jāuztur ciešas attiecības ar Krieviju un jāizmanto tās lētā dabasgāze valsts tālākajā attīstībā. Pēc Krievijas 2022.gada iebrukuma Ukrainā, kad Moldova uzņēma milzīgu skaitļu bēgļu no kaimiņvalsts Ukrainas, pat Moldovas prokrieviskajām partijām ir nācies pamainīt retoriku. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) rīkotajā Latvijas žurnālistu braucienā uz Moldovu satiktie eksperti un amatpersonas norāda uz prokrievisko spēku, oligarhu-populistu un Krievijas dezinformācijas aktīvo ietekmi uz politiskajiem procesiem valstī.
Infokarš ar pilnu jaudu