Atbildību par skolēnu vājajām zināšanām aicina prasīt no skolām (7)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock

Par skolēna zināšanām atbildība jāuzņemas skolai, jo tā visātrāk var pamanīt izmaiņas skolēna sniegumā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Zane Oliņa un Pāvels Pestovs, kuri iepriekš bija atbildīgi par projekta "Skola2030" mācību satura izstrādi un ieviešanu.

Jautājums esot, vai skolām patlaban ir kapacitāte, un kā to varētu stiprināt. Oliņa aicina domāt, kā skolām piesaistīt spēcīgus, labi sagatavotus skolotājus, un kā viņus atbalstīt ikdienā.

To mēģināja paveikt arī jaunais mācību saturs, tai skaitā skolu sistēmā iekļaut visus bērnus. "Visiem ir jāatnes sekmīgs rezultāts, nevis tikai tiem, kas paši izkulsies cauri sistēmai," uzsvēra Oliņa. Viņa piekrīt, ka ir "milzīgs izaicinājums" iesaistīt katru bērnu atbilstoši tam, ko viņš spēj.

Oliņa kā piemēru minēja matemātikas priekšmetu - ja neizmaina veidu, kā māca mācību priekšmetu līdz 6.klasei, no 7.klases var pazaudēt "ļoti nozīmīgu daļu" bērnu. "Viņi jau ir pateikuši sev, ka nekad dzīvē nevarēs iemācīties matemātiku, un viņi turpina ar tādām pašām ļoti vienkāršotām metodēm tikt galā ar arvien sarežģītāku matemātiku, kas jāiemācās," sacīja Oliņa.

"Nozīmīgu nevienlīdzību" ne tikai starp pašvaldībām, bet arī starp vienas pašvaldības skolām uzrāda gan 9.klašu sniegums matemātikas eksāmenā, gan Latvijas Universitātes Starpnozaru inovācijas centra pētījumi. Atsevišķās skolās bērni uzrāda ļoti labus rezultātus matemātikā 3.klasē, bet jau 6.klasē labu sniegumu saglabā vairs tikai daļa no viņiem.

Pēc Oliņas paustā, pastāvošā nevienlīdzība nozīmē, ka nav veidu, kā skolotājam un skolai palīdzēt kļūt labākiem, un "jau sistēmā nolemjam, ka vieni rezultāti būs zemāki". Profesionālajam atbalstam būtu jābūt visos trīs līmeņos, tai skaitā pašvaldībā un skolā. Situāciju varētu uzlabot IZM iecere par metodiskā centra izveidi - skolotājiem būtu skaidrs mehānisms un soļi, kur varētu saņemt informāciju, kā mācīt bērniem savādāk, un kurš viņam varēs praktiski palīdzēt. Viss esot atkarīgs no tā, kā ieceri īstenos praktiski.

Arī augstskolu pētniekiem, pēc Oliņas domām, vajadzētu turpināt attīstīt metodiku un mācīties no starptautiskās pieredzes, to integrējot Latvijas izglītības iestādēs. "Mums ir ļoti daudz iestrādņu, bet nekad neesam tikuši ar to līdz galam," viņa pauda, uzsverot, ka tiek ieguldīti "milzīgi resursi".

"Skola2030" pārstāvji nenoliedz, ka projekta piedāvāto var uzlabot, piemēram, aktualizējot mācību saturu. Vienlaikus būtu jāprecizē nepieciešamais, nevis jāapstādina satura ieviešana un "jāsāk atkal no baltas lapas".

Oliņas vērtējumā, izglītības standarti "joprojām ir gana labi". Mācību priekšmetu programmu paraugi esot "starta punkts, no kura skolotājs atsperas" - tālāk viņš var mainīt tematus vietām. Turpretim priekšstats par pārblīvētu mācību saturu radies, jo iekļautas "dažādas sīkas detaļas", un skolotājs var uzskatīt, ka viņam tas viss ir jāiemāca. Oliņa piekrīt, ka "daudz ko var mest nost", un to var darīt arī skolas līmenī, plānojot mācību saturu. Varot palīdzēt arī sadarbība ar mācību priekšmetu asociācijām.

Arī Pestovs pauda, ka matemātikas satura "kodols" nav stipri mainījies, lai arī pilnveidotajā saturā ir salikti "noteikti akcenti" un mainīta tēmu secība. "Uzsvars ir pārlikts no atsevišķu prasmju iemācīšanas uz spriešanu, izmantot matemātikas elementus," atzīmēja Pestovs. Viņš uzskata, ka projekts ir izveidojis "ļoti skaidru" pamatu, bet joprojām aktuāls ir praktiskā ieviešana.

Vērtējot jaunā mācību satura ieviešanu, esot jāņem vērā, ka divus no trim gadiem bērni mācījās pandēmijas apstākļos, galvenokārt attālināti. Lielāku ietekmi izjuta vecāko klašu skolēni. "Skola2030" pārstāvji no gaidāmās centralizēto eksāmenu sesijas gan sagaida labākus rezultātus.

"Bērni ir atpakaļ skolā pēc pandēmijas, tam vajadzētu palīdzēt. Skolas arī reāli strādā, nav tā, ka viņas neko nedara. Rezultātiem ir jābūt labākiem," prognozē Oliņa.

Viņa atzina, ka ir sarežģīti vērtēt, vai vērtēšanas slieksni šogad vajadzēja pārcelt uz priekšu vai nē. Par to būtu jādomā ne tikai procentu kategorijās, bet arī saturiski - vērtēšanas slieksnis simbolizē konkrētu prasmju kopumu. Bez tā skola kā sistēma nedrīkst izlaist bērnu, citādi viņš nebūs apguvis vajadzīgās iemaņas tālākai dzīvei un "faktiski paliks uz ielas".

Vienlaikus nevar uzreiz pieņemt, ka minimālā vērtējuma celšana vairāk motivēs skolēnus mācīties. "Ceļot [vērtēšanas] slieksni, mēs uzliekam arvien lielāku atbildību sev kā sistēmai par skolēnu. Ja šo lēmumu esam pieņēmuši tāpēc, ka saprotam, ka mēs kā pieaugušie neesam izdarījuši visus mājasdarbus, tad ir jāpaskatās, kurš par to ir atbildīgs - skolēns, kurš neiemācījās, vai mēs, kuri neaizveda [viņu] tik tālu," pauda Oliņa.

20% no eksāmena satura veltīts pamatprasmēm. Ja skolēns eksāmenā ieguvis 10%, tas nozīmē, ka pamatprasmes ir apgūtas daļēji. Kā norāda "Skola2030" pārstāvji, ir dažādi iemesli, kādēļ skolēni neiegūst pat minimālo vērtējumu eksāmenos, piemēram, ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis, iepriekšējās klasēs saņemtais atbalsts, skolas apmeklējums, situācija ģimenē.

Viņu vērtējumā patlaban nav laba mehānisma, kā palīdzēt bērniem, kuri eksāmenos nesasniedz pat minimālo vērtējumu. Vienkārši palikt uz otru gadu ir 21.gadsimtā absolūti nepieņemams risinājums bez pierādīta pamatojuma, uzsvēra Oliņa.

Viens no risinājumiem varot būt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums ieviest izlīdzinošo mācību gadu eksāmenus nenokārtojušiem pamatskolēniem. Ja to sanāks īstenot, tas būs "ļoti liels sistēmas ieguvums", jo būs skaidrs, kas notiek ar bērniem, kuriem nesanāk nokārtot eksāmenus, vērtē Pestovs.

Vienlaikus esot jāskatās, kā palielināt spēju agrīni sniegt lielāku atbalstu, īpaši matemātikā. "Tas nav tā, ka līdz 8.klasei viss bija perfekti, un pēkšņi 9.klasē parādījās problēma," sacīja Pestovs.

Jau ziņots, ka šajā mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušajā mācību gadā.

Šādu lēmumu IZM skaidro ar pagājušās eksaminācijas sesijas rezultātiem un to, ka pašlaik tiek izstrādāta izlīdzinošā gada koncepcija tiem 9.klašu skolēniem, kuri eksāmenos nav sasnieguši noteikto snieguma līmeni un nesaņem apliecību par obligātās pamatizglītības ieguvi.

IZM raizējas, ka tas varētu palielināt eksāmenus nenokārtojušo 9.klases skolēnu skaitu, attiecīgi radot lielāku personu loku bez pamatizglītības. Jau pagājušajā mācību gadā vismaz vienā no trim obligātajiem valsts pārbaudes darbiem 10% slieksni nesasniedza 881 izglītojamais.

IZM skaidro, ka izglītojamo, kuri 2023./2024.mācību gadā mācās 9.klasē, mācību procesu būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ilgstošās mācības attālināti.

Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 15%, kā tas paredzēts jau iepriekš.

Savukārt snieguma slieksni 9.klasēm varētu celt no nākamā mācību gada. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, 2024./2025.mācību gadā skolēniem vajadzēs iegūt vismaz 15%, bet 2025./2026.mācību gadā un turpmāk - vismaz 20%.

2022./2023.mācību gads bija pirmais gads, kad 9.klašu absolventiem bija jākārto centralizētie eksāmeni. Minimālo eksāmenu rezultātu slieksni līdz 2024./2025.mācību gadam bija plānots paaugstināt līdz 20%.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais