Trīs scenāriji Krievijas nākotnei. Kurš būs īstais? (2)

Andrejs Kuzičkins ir krievu politiskais bēglis, kurš savulaik strādājis par pasniedzēju un ierēdni Tomskā. 2014.gadā pēc Krievijas iebrukuma Krimā un kara sākšanas Austrumukrainā Kuzičkins pārcēlās uz Igauniju, kur vēlāk pieprasīja politisko patvērumu, jo piedzīvoja politisko vajāšanu. 2023.gadā Kuzičkins ieguva Igaunijas pilsonību, pirms tam atsakoties no Krievijas pilsonības. Viņš raksta viedokļrakstus Igaunijas laikrakstam "Postimees".

Nesen Marks Galeoti, kurš ir Krievijas eksperts numur viens, formulēja ļoti svarīgu domu: "Eiropas mērķis ir pārveidot Krieviju par stabilu, demokrātisku, pārtikušu valsti, kurā visi dzīvo laimīgi. Tas ir labākais Eiropas drošības garants ilgtermiņā." Šobrīd šis apgalvojums šķiet neparasts, jo daudzi Rietumu eksperti, politiķi, krievu emigranti un lielākā daļa Ukrainas pilsoņu ir pārliecināti, ka tikai militāra sakāve un Krievijas sabrukums novērsīs militāros draudus visai pasaulei.

Vēlos paust savu viedokli par šo tēmu. Taču vispirms rosinu vienoties par to, ko nozīmē "krievu mentalitāte". Es pievēršos tieši krievu mentalitātei, jo 81% Krievijas iedzīvotāju ir etniskie krievi. Un Krievijas likteni lielā mērā nosaka krievu tautas vēsture un personības īpašības. No manas puses tā nav imperiālisma izpausme, bet gan realitātes atzīšana. Šajā kontekstā "noslēpumainā krievu dvēsele" ir nevis metafora, bet gan analīzes objekts un instruments Krievijas sabiedrības izmainīšanai.

Protams, katra valsts ir unikāla. Kas ir krievu tautas unikalitātes pamatā? Krievu un ārvalstu filozofi, vēsturnieki un rakstnieki ir vienisprātis, ka krievu tautai pārsteidzošā kārtā vienlaikus piemīt slinkums un strādīgums, ciešanu kults un pēkšņa domu maiņa no miera stāvokļa uz niknuma un agresijas stāvokli, morāles triumfs pār likumu – līdz ar to likumu neievērošana un paaugstināta taisnīguma izjūta –, kolektīva pārākums pār indivīdu, paternālisms un ticība liktenim. Krievu filozofs Nikolajs Berdjajevs, kurš 1922. gadā emigrēja no Krievijas, norādīja, ka krievu cilvēka raksturs ir ļoti polarizēts: "No vienas puses pazemība, no otras dumpinieciskums; no vienas puses līdzjūtība, no otras nežēlība; no vienas puses brīvības mīlestība, no otras tieksme uz kalpību." Krievu dvēseli salauž galējības un pretrunas. Tā ir krievu nacionālā rakstura būtība.

Rakstnieks-emigrants un Nobela prēmijas laureāts literatūrā Ivans Buņins to formulē šādi: "No mums, krieviem, tāpat kā no koka, var iztaisīt gan vāli, gan ikonu."