Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Baltijas ārlietu ministri pievienojas protestam pie Gruzijas parlamenta ēkas (25)

Foto: GIORGI ARJEVANIDZE/AFP/Scanpix

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministri trešdien vizītes laikā Gruzijā pievienojās pie parlamenta ēkas notiekošajam protestam pret "ārvalstu aģentu" likumu. Lietuvas, Igaunijas un Islandes ārlietu ministri arī teica runas mītiņā.

Protestētāji ar vētrainiem aplausiem sveica atnākušos ministrus, kas no tribīnes paziņoja, ka vēlas redzēt Gruziju Eiropas Savienībā (ES).

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis no tribīnes jautāja "Kur mēs ejam?" un saņēma mītiņa dalībnieku skaļu atbildi "Uz Eiropu!".

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka gruzīnu tauta nekad nepaliks bez Eiropas. "Mana valsts šodien ir Eiropas Savienības un NATO locekle. Bez Eiropas palīdzības mūsu valstij es nestāvētu jūsu priekšā kā brīvās Igaunijas ārlietu ministrs. Gruzīniem ir jāzina, ka Eiropa vienmēr būs ar jums," sacīja Cahkna.

Protesta akcijas organizētāji uzdāvināja ministriem sporta krekliņus ar nelaiķa Gruzijas premjerministra Zurabas Žvanijas vārdiem "Es esmu gruzīns, tātad esmu eiropietis".

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže arī pievienojās protesta mītiņam, taču sociālajos tīklos publicētajos video uz skatuves nav manāma.

"Dienas noslēgumā ministri devās apskatīt arī protesta norises vietu. Ministri nepiedalījās protestā, bet bija tā vietā, lai aprunātos ar protestētājiem un uzzinātu viņu viedokļus un motivāciju," portālam TVNET norādīja Latvijas ārlietu ministres Baibas Bražes padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota. "Ikvienam ir tiesības pulcēties un paust savus uzskatus. Valstīm ir pienākums pamattiesības aizstāvēt. Tas tika uzsvērts visās tikšanās. Protests bija miermīlīgs un protestētāji skaidroja, ka viņi tur ir, lai iestātos par Gruzijas nākotni Eiropas Savienībā."

"Mūsu vēstījums vizītes laikā bija nemainīgs: Baltijas valstis kopš neatkarības atgūšanas pirmās dienas vienmēr ir bijušas un joprojām ir Gruzijas draugi," uzsver Znotiņa-Znota. "Mēs esam investējuši ļoti daudz politisko, finansiālo un citu kapitālu, lai palīdzētu un atbalstītu Gruziju ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Izveidojušās situācijas risinājums jāmeklē konstruktīvā un demokrātiskā dialogā, kā arī konsultējoties ar starptautiskiem, neatkarīgiem ekspertiem. Mēs visi, arī starptautiskie partneri ir ieinteresēti, lai Gruzijas uzņemtais kurss ceļā uz Eiropas Savienību un arī NATO paliktu nemainīgs."

Gruzijas parlaments otrdien, 14.maijā, pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. ES otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.

"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties ES, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu