Virkne kultūras un izglītības darbinieku pieprasa atteikties no LTV ieplānotajām debatēm krievu valodā (9)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Latvijas karogs uz AB da,bja un Rīgas panorāma.
Latvijas karogs uz AB da,bja un Rīgas panorāma. Foto: Kaspars Nordens/LETA

Latvijas Televīzija (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas cita starpā iekļauj arī ieceri rīkot kandidātu debates krievu valodā. Šo ieceri jau nosodījis Valsts valodas centrs, savukārt LTV izplatījusi aicinājumu neiejaukties tās redakcionālajā politikā. Virkne izglītības un kultūras darbinieku izplatījusi aicinājumu pārskatīt ieceri par Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu debatēm. Publicējam aicinājuma tekstu pilnā apmērā.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” (LTV) ir izstrādājusi rīcības plānu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām (sk. https://ltv.lsm.lv/satura-veidosana/latvijas-televizijas-ricibas-plans-eiropas-parla menta-velesanam-08062024).

Plāns ietver aktivitātes, kas saistītas ar politisko spēku tiešu līdzdalību. 2024. gada 2., 4. un 6. jūnijā paredzēti trīs debašu raidījumi, ko pārraidīs LTV1, replay.lv, lsm.lv un atspoguļos LTV Ziņu dienesta sociālo mediju kontos. Vēlēšanu debates ir ierasta un apsveicama prakse, jo vēlētājiem ļauj apzināt partiju un to kandidātu nostāju sabiedrībai svarīgos jautājumos. Šīs debates notiks latviešu valodā (ja kāds no kandidātiem neprot valsts valodu, varēšot runāt citā ES oficiālajā valodā, LTV nodrošināšot tulkojumu). Latviešu valoda kā vienīgā Latvijas Republikā noteiktā valsts valoda ir arī sabiedrības vienotāja un demokrātiskās līdzdalības valoda, tāpēc debašu norise valsts valodā ir pašsaprotama un nediskutējama.

Bet – LTV rīcības plāns paredz debates arī LTV7 un t.s. “mazākumtautību” mediju platformā rus.lsm.lv. Šīs debates notiks 3. ,4. ,5. un 6. jūnijā (tātad četri debašu raidījumi), kas paredzēti krievu valodā: "Debates notiek krievu un ES dalībvalstu oficiālajās valodās. RUS.LSM nodrošinās tulkojumu". Pēc 2012. gadā notikušās tautas nobalsošanas par valsts valodu, turklāt īpaša ģeopolitiska apdraudējuma apstākļos, sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos iecerēta liela mēroga atkāpšanās no valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Šāda iecere ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, īpaši tās ievadu, un Valsts valodas likumu, kā arī neatbilst 2012. gada referendumā paustajai tautas gribai. Var diskutēt, vai krievu valodas lietošana publiskās debatēs ir vai nav arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 5.1 panta pārkāpums, bet tas jau ir otršķirīgi. Nepārprotami, ka šāda rīcība krievu valodu faktiski pielīdzina valsts valodai ar tālejošām sekām. Vairums diskusijas dalībnieku būs latvieši, kuriem pašiem savā valstī nāksies piekopt pazemojošo praksi šķietami brīvprātīgi atteikties no valsts valodas un runāt svešvalodā, kas turklāt ir agresorvalsts un vēsturiski – arī Latvijas okupētājvalsts – valoda.

Šim faktam nav sakara ar diskusijas dalībnieku krievu valodas prasmes līmeni. Pat tiem diskusijas dalībniekiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda, visai sabiedrībai paredzētās pārraidēs, īpaši sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos, jārunā valsts valodā – jo viņi ir Latvijas pilsoņi un pārstāv Latvijas valsti. Situāciju nemīkstinātu arī pieļāvums dažiem diskusijas dalībniekiem vēlīgi ļaut runāt latviski un izmantot tulka pakalpojumus. Arī šādi tiks reproducēta nepieļaujamā prakse mazināt latviešu valodas lomu sabiedrībā un uzturēts aplamais pieņēmums par krievu valodas paralēla lietojuma it kā labvēlīgo ietekmi uz sabiedrības saliedētību. Ja tiek uzskatīts par nepieciešamu atspoguļot latviešu valodā notiekošo debašu saturu citās valodās, arī angļu valodā, iespējams veidot īpašus kopsavilkumus vai izmantot sinhronās tulkošanas vai subtitrēšanas iespējas LTV7. Iespējams nodrošināt vienāda satura pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nevis sniegt atšķirīgu piedāvājumu debašu raidījumos krievu valodā.

Asu nosodījumu LTV iecerei izteicis Valsts valodas centrs, norādot, ka “šāds priekšlikums aplinkus cenšas piešķirt krievu valodas lietojumam un tās statusam Latvijā īpašu vietu un nozīmību, nonākot krasā pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Satversme un Valsts valodas likums skaidri noteic, ka krievu valoda Latvijas Republikas teritorijā ir svešvaloda. Krievu valodas lietošana priekšvēlēšanu aģitācijā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir nepārprotama divvalodības veicināšana un sabiedrības informatīvās telpas šķelšana” (https://www.vvc.gov.lv/lv/jaunums/par-ieceri-noturet-sabiedriskaja-televizija-eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-krievu-valoda). Latviešu valodas aģentūra atgādina Nacionālās drošības koncepcijā teikto: “Iekšējās drošības un saliedētas sabiedrības stiprināšanas nolūkā ir jāveicina sabiedrības vairākuma saliedēšana ap kopīgām vērtībām, kuru pamatā ir valsts neatkarība, tās piederība Rietumu pasaulei, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda” un atzīst, ka “debašu rīkošana krievu valodā rada apdraudējumu Latvijas drošībai, pārkāpj Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto” (https://valoda.lv/eiropas-parlamenta-prieksvelesanu-debates-latvija-drikst-notikt-tikai-valsts-valoda-latviesu-valoda/).

LTV plānotās debates krievu valodā būtu smagākais valstiskas institūcijas īstenotais Satversmes un Valsts valodas likuma burta un gara pārkāpums kopš 1988. gada, kad latviešu valodai tika noteikts vienīgās valsts valodas statuss. Tas nav ārpus kritikas stāvošs “redakcionāls”, bet politisks lēmums, kas ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm.

Pieprasām sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu vadībai atteikties no iecerētajām EP kandidātu debatēm krievu valodā un ar uzraugošo institūciju (SEPLP, Kultūras ministrijas u.c.) atbalstu nodrošināt sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pamata!

Ina Druviete, Janīna Kursīte, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Velta Čebotarenoka, Māra Zālīte, Valdis Zatlers, Maija Kūle, Guntis Zemītis, Jānis Valdmanis, Zigmars Liepiņš, Mirdza Zīvere, Nora Ikstena, Guntars Godiņš, Sarmīte Ēlerte, Linda Lauze, Dite Liepa, Vija Kluša, Pēteris Stradiņš, Dzintra Geka, Pēteris Vasks, Ilze Rūmniece, Andrejs Veisbergs, Valdis Segliņš, Kārina Pētersone, Viesturs Kairišs, Ilma Čepāne, Sanda Rapa

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais