Aptaujājot 580 veselības aprūpes nozarē studējošos, 51,5 % atzina, ka viņi nesaprot krievu valodu nemaz vai arī to zina ļoti vājā līmenī. Taču, visbiežāk, studenta dzīvē krievu valoda ienāk tiklīdz topošais mediķis mācību uzdevumā nonāk ārstniecības iestādē.
Piemēram, kāds Rīgas Stradiņa universitātes students saka: “Studiju procesā tik sanācis, ka pasniedzējs iedod pacientu, kurš runā krieviski un arī neko nepalīdz iztulkot. Vērsties pie tāda pasniedzēja jau nav baigā jēga, ja viņš jau pirmajā momentā paskatās uz studentiem kā uz jocīgiem, kas nesaprot krievu valodu”. Savukārt Latvijas Universitātē studējošie stāsta, ka krievvalodīgie studiju kolēģi mēdz uzsākt diskusiju krieviski un lektors to turpina krievu valodā.
“Šajā gadījumā tā ir klaja Latvijā dzīvojošu latviski runājošu cilvēku diskriminācija. Tie studenti, kuri nezina krievu valodu, ļoti bieži baidās prasīt palīdzību. Vairāk nekā puse, jo viņiem bail no mobinga, nonicinājuma, no naidīgiem izteicieniem, tieši no jau sertificēto un esošo veselības aprūpes speciālistu vidus”.
“Ir tāds teiciens: “Kā Latvijā iedrošinies strādāt bez krievu valodas. Tev vajadzētu strādāt morgā, tur nevienu ar savu krievu valodas nezināšanu nenogalināsi,”” saka ārste, Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Marta Celmiņa.