Noskaties JV pārrunas par papildu balsu piesaistīšanu koalīcijai izsīkst; AS neslēpj vēlmi atgriezties valdībā

Foto: Ekrānuzņēmums no video

Politikas kuluāros jau kādu laiku līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un arī pēc tām virmoja runas par izmaiņām valdošajā koalīcijā, turklāt versijas bija pretrunīgas: gan par Apvienotā saraksta (AS) sašķelšanu, piesaistot atsevišķus frakcijas deputātus, gan par AS gatavību atgriezties valdībā “Progresīvo” vietā. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, šādas versijas necirkulēja bez pamata, taču vismaz šobrīd šie scenāriji vairs nav aktuāli.

Ja “Jaunā Vienotība” (JV) uzvarēs vēlēšanās, visi nomierināsies un arī apvienības iekšējās problēmas varētu mazināties, jo tajā izveidosies skaidrāks varas centrs – šādas prognozes pirms Eiroparlamenta vēlēšanām bija atsevišķiem premjeres Evikas Siliņas (JV) politiskā spēka sadarbības partneriem. Par JV vadību lielākas skaidrības gan nebija, jo divi partijas “Vienotība” pārstāvji tās valdē vēlētāju uzticību neguva. Valdes loceklis Jānis Reirs palika pēdējais sarakstā, bet ekspremjers un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, kurš bija vēlētāju izteikti pretrunīgi vērtēts, palika sestajā vietā un ir zaudējis reālas cerības bez kādām sarežģītām shēmām atgriezties Briselē. Komentēt JV vēlētāju vērtējumu sev un tā iespējamās politiskās sekas Kariņš “de facto” negribēja.

Tikmēr Siliņa nedēļas sākumā apgalvoja, ka

“mums ir plāns, un mēs ejam pēc mūsu plāna,” kā arī solīja, ka drīzumā kļūšot zināms par plānotajām izmaiņām “Vienotībā”.

Piektdienas vakarā JV pulcējās uz kopsēdi, kas bija veltīta vēlēšanu rezultātu izvērtēšanai un diskusijām par nākotnes redzējumu. Pasākumā iztika bez pārsteigumiem – par apvienības valdes priekšsēdētāju kļuva Siliņa, savukārt Kariņš un Reirs JV valdē vairs nestrādās.

Savukārt sarunas par plašākām politiskām pārmaiņām nu ir beigušās. Lai gan atsevišķi politiķi apgalvoja, ka tās ir tikai baumas, Liepājas partijas biedrs un AS deputāts Māris Kučinskis apstiprināja, ka šādas sarunas ir notikušas, taču frakcija nešķelsies:

“Nē, protams, es neslēpju, ka man ir žēl gada, kas jāpavada opozīcijā, būtu gatavs kaut ko darīt. Bet tā ir vēlme, praktiskā [iespēja] ir pavisam cita. Un es vēlreiz atkārtoju – mēs, kas šo sarakstu veidoja un lika tam pamatus, nenodosim tos, ko mēs uzaicinājām. Tā ir īslaicīga politika.”

No Kučinska teiktā arī noprotams, ka AS pirms gada paustie iebildumi pret Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) vairs neesot aktuāli. Lūgts komentēt versiju, ka AS pārstāvji rosinot ar viņiem aizvietot valdībā “Progresīvos” un cik šis modelis esot reāls, ņemot AS pērn vilkto sarkano līniju pret ZZS, Kučinskis neslēpj:

“Nu, kā redzat, jāatzīst, ka mēs kaut kādā ziņā esam kļūdījušies tajā sakarā, ka Aivars Lembergs sēdēs šeit pie galda. Viņš nesēž, tāpēc man jāatzīstas, ka tā nenotiek, kā mēs prognozējām. (..) Jā, mēs neslēpjam, ka esam gatavi strādāt valdībā. Bez “Vienotības” tāpat neko šajā sasaukumā acīmredzot normālu uztaisīt nevar.”

“Jaunās Vienotības” tagadējie partneri – “Progresīvie” un “zaļzemnieki”, kas valdībā nonāca pirms gada pēc prezidenta vēlēšanām sākušās politiskās turbulences rezultātā, gan apgalvo, ka kaut ko mainīt koalīcijā neesot nekāda pamata.

“Ja jebkāda veida šādas sarunas kuluāros ir bijušas, es varu teikt, ka sadarbības sanāksmē vai koalīcijas līmenī šādas sarunas nav bijušas par nekādu paplašināšanos, par nekādu ministru maiņu un tā tālāk. Tā kā, manuprāt, redzot arī vēlēšanu rezultātus no “Jaunās Vienotības” puses, ir skaidrs, ka viņi ir uzvarējuši, un mans pieņēmums ir, ka nekādām šādām izmaiņām nevajadzētu būt,”

saka “Progresīvo” līdzpriekšsēdētājs un Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Arī viens no ZZS līderiem, ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir skeptisks pret sadarbību ar AS:

“Ja grib nākt pievienoties, tad pasakiet, kas būs labāk. Ikviens var pateikt vienkārši – kas tad tajā brīdī mainīsies? Papildu balsis? Nu tad parādiet man to jautājumu, kuram balsis nepietiek šajā koalīcijā. (..) Kaut kāda viņu mežonīgā, spēcīgā kompetence superviedā? Mēs visas šīs kompetences redzējām gada garumā.”

Sarunas beigušās bez rezultātiem

Arī no pašas premjeres Siliņas teiktā kļūst skaidrs, ka sarunas par koalīcijas paplašināšanu vai balsu piesaistīšanu nav devušas nekādu taustāmu rezultātu: “Protams, baumas noteikti ir laba lieta, bet es domāju, ka tagad pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, skaidrs, ka nāk vasara un visiem gribas vai nu atpūtu vai pārmaiņas, bet šobrīd nevaru iepriecināt, nekādas pārmaiņas koalīcijā šobrīd nav. (..) AS noteikti pašam jātiek skaidrībā, kas viņiem patīk un kas viņiem nepatīk. Es domāju, tas bija arī iepriekšējo koalīcijas sarunu rezultāts, ka viņi nespēja tā arī vienoties, vai viņi ir gatavi, cik viņi ir gatavi pievienoties toreiz manam piedāvājumam. Nu šoreiz viņi ir opozīcijā. Es domāju, tur ir ļoti daudz cilvēku, kas labprāt strādātu, darītu, es tā domāju, biznesam, kaut ko mūsu Latvijas attīstības labā, ekonomikas labā. Bet nu man ļoti žēl, ka viņi izvēlējušies palikt opozīcijā un tā vietā kliegt un komentēt. Bet nu tā ir viņu izvēle.”

Siliņa apgalvo, ka šobrīd koalīcijai joprojām ir 53 balsis. Ar tik deputātu balsīm izdevās pieņemt budžetu pagājušajā gadā, un vismaz tikpat būšot arī šogad, sola premjerministre.

Aktuālais šodien
Svarīgākais