Kā papildus ieguvums ir iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu, kas labi noder sastrēgumu stundās. Vispār, lai kādā dzīves situācijā šis auto tiek izmantots, apkopes izmaksas elektroauto kopumā būs zemākas. Tad seko ikdienišķās lietas, ko cilvēks var arī pats aprēķināt un salīdzināt – piemēram, izmaksas par degvielu salīdzinājumā ar izmaksām par elektrību. Līdz ar to praktiski vienīgā pozīcija, kur elektroauto ir dārgāks par salīdzināmu iekšdedzes dzinēja auto, ir pirmreizējās auto iegādes iemaksas. Bet arī tā ir tikai šī brīža situācija, un uzskatāmi redzams, ka šis process mainās."
Ceturtais mīts: vāja uzlādes infrastruktūra
Pēdējos gados uzlādes tīkls ir strauji paplašinājies, šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 300 ātrās uzlādes pieslēgvietu. "Braukt pa Latviju ir salīdzinoši vienkārši, jo ik pēc 30 – 40 km ir ātrā uzlādes stacija. Galvenais ir laicīgi noskaidrot vietas, kurās atrodas stacijas, jo tās nav tik uzkrītošas kā benzīntanki. Parasti jau pašā mašīnā ir iebūvēta navigācijas sistēma ar visām aktuālajām uzlādes vietām," norāda Jānis Bekers.
Piektais mīts: īss akumulatora darbības laiks un dārga nomaiņa
Kārlis Mendziņš teic, ka arī šis ir maldīgs stereotips, jo "elektroauto nav īsti kam sabojāties". Vēl viens no populāriem mītiem – baterija var kļūt nederīga. Taču akumulatoram garantija ir ilgāka nekā pašai mašīnai.
"Teiksim, ja auto garantija ir divi līdz pieci gadi ("Kia" automobiļu gadījumā - septiņi gadi), tad baterijām tie ir vismaz astoņi gadi. Daži ražotāji piedāvā pat desmit gadus un miljonu kilometru. Tātad, ja cilvēks nopircis mašīnu 2022. gadā, garantija beidzas tikai 2032. gadā. Turklāt garantija paredz, ka pircējam šajā periodā būs vismaz 70 - 80% no baterijas sākotnējās kapacitātes. Taču esošie dati rāda, ka ir jānobrauc pusmiljons kilometru, lai šī ietilpība samazinātos par 10%, līdz ar to reāli paliks 90%, un šo samazinājumu praktiski nevarēs just," stāsta Mendziņš.