Pēc kopīgām apspriedēm lemts, ka piemērotākais gāzes baloniņa aizsarglīdzeklis būtu gēlveida sprejs uz piparu gāzes bāzes, kas nav aerosols un plaši neizsmidzinās. Secināts, ka tieši šāds risinājums būtu vismazāk riskantais, atzīmēja dienesta vadītāja.
IeM valsts sekretāra vietnieks un Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš informēja, ka IeM nav konceptuālu iebildumu pret dienesta darbinieku aprīkošanu ar gāzes baloniņiem, taču grozījumus likumā varot pilnveidot, lai nesanāktu, ka norma rada maldīgu priekšstatu par to, ka citi nevar pašaizsardzības nolūkos izmantot gāzes baloniņus.
Tāpat daļa ierosinājumu Ieroču aprites likumā būtu iekļaujami Ārstniecības likumā, vai, piemēram, tos varētu risināt citu normatīvo aktu ietvaros, uzsvēra Vītoliņš.
Vienlaikus, lai izvairītos no dažādām grozījumu interpretācijām, būtu jāpievēršas definīciju noskaidrošanai. Pašreizējos grozījumos varētu precizēt, ko ietver "bruņots uzbrukums".
Būtiski, ka arī pēc pašreizējā likuma iedzīvotājam kā privātpersonai nav liegts lietot pašaizsardzības līdzekli, piemēram, piparu gāzes baloniņu. Vītoliņa ieskatā, grozījumi Ieroču aprites likumā pašiem mediķiem varētu sašaurināt aizsarglīdzekļu pielietojuma iespējas.
Cipule norādīja, ka arī šobrīd daudzi darbinieki gāzes baloniņus iegādājas un lieto privāti, līdz ar arī atbildot par neadekvātu lietošanu. Viņa Ieroču aprites likuma grozījumu vajadzību pamatoja ar to, ka dienests varētu gāzes baloniņus izsniegt ar noteiktu kārtību, apriti, uzskaiti, piemērojot arī konkrētu darbinieku atbildību to lietošanā.
Tāpēc piedāvātie grozījumi Ieroču aprites likumā ļautu veidot kopīgi definētas aizsarglīdzekļu lietošanas tiesības darba laikā, kā arī ļautu NMPD centrāli tos izsniegt un utilizēt, norādīja Cipule.