/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2025/05/05/16821716t1hc564.jpg)
Naktī uz 5.maiju pretgaisa aizsardzības iekārtas notrieca četrus Ukrainas dronus, kas lidoja Maskavas virzienā Podoļskā netālu no Maskavas, paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.
“Vietās, kur nokrita atlūzas, pēc provizoriskiem datiem, nekādu postījumu vai cietušo nav,” savā Telegram kanāla profilā rakstīja Sobjaņins. Saistībā ar dronu uzbrukumu Maskavas Domodedovas lidosta, kas atrodas 50 kilometrus no Podoļskas, noteica lidojumu pieņemšanas un nosūtīšanas aizliegumu, kas bija spēkā no plkst. 2.38 līdz 4.00 pēc Maskavas laika.
Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja četru dronu pārtveršanu Maskavas apgabalā, kā arī ziņoja par 17 dronu iznīcināšanu virs Brjanskas apgabala teritorijas un piecu dronu iznīcināšanu virs Kalugas apgabala. Pēc izdevuma “Shot” ziņām, uzbrukums tika veikts arī Voroņežai – pilsētas nomalē notika 5 līdz 7 sprādzieni. Par sekām oficiāli nekas netika ziņots.
Pirms tam Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka 29.aprīlī virs Maskavas apgabala tika iznīcināti divi Ukrainas droni. Lielākais dronu uzbrukums Maskavai kopš kara sākuma notika naktī uz 11.martu. Toreiz Maskavas reģionā tika notriekts 91 drons. Bojā gāja trīs cilvēki, vēl 20 tika ievainoti. Domodedovas, Šeremetjevas, Vnukovas un Žukovskas lidostas pārtrauca darbību. Pēc tam, 14. marta rītā, Krievijas galvaspilsētas reģionam atkal uzbruka bezpilota lidaparāti. Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs ziņoja par divu bezpilota lidaparātu iznīcināšanu virs Balašihas un vēl viena – Južnaja Bitza apkaimē. Uzlidojuma rezultātā tika sabojāts dzīvojamās ēkas jumts Rezervnij proezdā, netālu no Kutuzova prospekta.
Iepriekš Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijiva nesniegs drošības garantijas ārvalstu pārstāvjiem, kuri ieradīsies Maskavā uz parādi par godu uzvaras Otrajā pasaules karā 80. gadadienai. “Mēs nezinām, ko Krievija darīs šajos datumos. Tā var veikt dažādus, teiksim, soļus no savas puses: dedzināšanu, apgānīšanu un tā tālāk. Un tad vainos mūs,” atzīmēja Zelenskis. Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs Zelenska vārdus nosauca par “verbālu provokāciju”. “Ja Uzvaras dienā notiks reāla provokācija, neviens negarantē, ka Kijivā būs 10. maijs,” viņš rakstīja savā Telegram kanāla profilā.
Šogad Kremlim ir izdevies panākt, ka uzvaras parādē Maskavā piedalās 20 valstis – divreiz vairāk nekā 2024. gadā. Konkrēti, svinībās piedalīsies Brazīlijas prezidents Luizs Inasiu Lula da Silva, Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs, Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, Kubas prezidents Migels Diazs-Kanels, Mongolijas prezidents Hurelsuhs Uhnāgīns, Vjetnamas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Tho Lams un Burkinafaso militārās huntas vadītājs kapteinis Ibrahims Traorē. Parādi apmeklēs arī NVS valstu – Armēnijas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas – vadītāji, kā arī Abhāzijas, Palestīnas un Serbijas Republikas prezidenti.