Vienaudžu strīds skolā vai pulciņā. Iejaukties vai ļaut tikt galā pašiem?

Kā rīkoties vecākam, kad pusaudzim ir izveidojušās konfliktsituācijas ar vienaudžiem, stāsta sertificēta mākslas terapeite un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Sindija Meluškāne.

Speciāliste ar savu pieredzi dalījās arī ar Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta projekta ekspertiem, kuri ikdienā strādā ar kriminālsoda izpildē nonākušiem bērniem. Nereti tieši savlaicīgi neatrisināti un nepienācīgi novērtēti konflikti vai sociālo grupu sadursmes ietekmē pusaudžu nokļūšanu uz likumpārkāpšanas ceļa.

Tomēr ir svarīgi saprast, ka konflikti ir dabiska dzīves sastāvdaļa jebkurā vecumā, tostarp pusaudžu. Bet jāņem vērā, ka pusaudži sociālās un emociju regulācijas prasmes tikai apgūst un mācās un tādējādi pieaugušie var kalpot kā palīgs un atbalsts, lai šo procesu virzītu veselīgā gultnē.

1. Māciet pamata konfliktu risināšanas prasmes.

· Aktīva klausīšanās: mudiniet pusaudzi patiesi klausīties, ko saka otrs cilvēks, nevis tikai gaidīt savu kārtu runāt. Māciet pārfrāzēt dzirdēto, lai pārliecinātos par sapratni.

· Empātija: palīdziet pusaudzim iedomāties sevi otra cilvēka vietā jeb “iekāpt viņa kurpēs”, lai labāk saprastu viņa emocijas un perspektīvu.

· Izmantot “Es vēstījumu”: māciet izteikt savas jūtas un vajadzības, nevis vainot otru. Piemēram, "es jūtos aizkaitināts, kad tu..." nevis "tu vienmēr dari tā...".

· Problēmas definēšana un risinājuma meklēšana: palīdziet pusaudzim skaidri formulēt, kas ir konflikta būtība, aicinot uz mirkli aizmirst koncentrēšanos uz otra vienaudža atbildes reakciju, īpašībām utt.

2. Veiciniet veselīgu komunikāciju.

· Cieņpilna attieksme: uzsveriet, cik svarīgi ir izturēties vienam pret otru ar cieņu, pat ja ir nesaskaņas. Sasaistiet ar konkrētu piemēru no savas dzīves, izklāstiet situāciju.

· Kontrolēt emocijas: māciet atpazīt un pārvaldīt spēcīgas emocijas, piemēram, dusmas vai aizkaitinājumu, konflikta laikā. Iemāciet nomierināšanās tehnikas (piemēram, elpošanu).

· Skaidra un tieša komunikācija: mudiniet pusaudzi izteikties skaidri un nepārprotami, lai izvairītos no pārpratumiem.

3. Mudiniet risināt konfliktus patstāvīgi, bet darot pusaudzim zināmu, ka jūsu atbalsts ir pieejams!

· Dodiet telpu konfliktu risināšanai: neiejaucieties katrā sīkā strīdā. Ļaujiet pusaudžiem pašiem mēģināt atrast risinājumu.

· Sniedziet atbalstu: ja pusaudzis nespēj tikt galā ar konfliktu, esiet gatavi palīdzēt. Dariet viņam zināmu, ka esat pieejams, lai aprunātos, analizētu situāciju un apsvērtu dažādus risinājumus. Kopā izdomājiet vairākus veidus un ļaujiet pusaudzim izvēlēties labāko. Noteikti kopā izvērtējiet un pārrunājiet rezultātus.

· Uzdodiet jautājumus, nevis sniedziet jau gatavas atbildes: palīdziet pusaudzim pašam nonākt pie risinājuma, uzdodot jautājumus, kas rosina domāt. Piemēram, "Kā tu jūties šai situācijā?", "Ko tu vēlētos panākt?", "Kādi varētu būt risinājumi?".

4. Māciet atšķirt veselīgas un neveselīgas attiecības.

· Cieņa un uzticēšanās: uzsveriet, cik svarīgi ir, lai attiecības būtu balstītas uz savstarpēju cieņu un uzticēšanos. Izstāstiet kādu piemēru no savas draudzības vai ģimenes saišu attiecībām, kurās valda cieņa, pat ja viedokļi ir atšķirīgi.

· Neveselīgas uzvedības pazīmes: māciet atpazīt neveselīgas uzvedības pazīmes, piemēram, kontrolēšanu, pazemošanu, emocionālu vai fizisku vardarbību. Stāstiet viņam, ka viņš ir tiesīgs aizsargāties un neiesaistīties šādās attiecībās.

· Atbalsta meklēšana: piedāvājiet pusaudzim palīdzēt atrast profesionālu palīdzību, ja viņš atrodas neveselīgās attiecībās vai saskaras ar vardarbību. Esiet blakus un atbalstiet viņu.

Valsts probācijas dienesta (VPD) redzeslokā nonāk bērni, kuri izdarījuši pārkāpumus, tai skaitā vardarbīgus. Kā uzsver VPD speciālisti, pusaudžu vecumā jaunieši pārbauda robežas un arī apgūst būtiskas sociālās un emocionālās prasmes, kas vēlāk veido pamatu veselīgu, noturīgu attiecību veidošanai un veiksmīgai konfliktsituāciju risināšanai. Daļa no šīm prasmēm tiek iemācītas ģimenē – ja bērns dzīvo ģimenē, kurā redz un izjūt vardarbību, tad ir lielāka iespēja, ka šādu konfliktu risināšanas modeli pārņems arī pats bērns. Tādēļ svarīgākais ir parādīt jaunietim, ka konfliktsituācijas ir iespējams risināt bez vardarbības, rādot piemēru, pirmkārt, jau attiecībās ar viņu pašu. Darbs ar bērniem, kas nonākuši kriminālsodu izpildē, ir Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta prioritārajās aktivitātēs, īstenojot Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) līdzfinansēto projektu "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai".