Pēc Putina atteikuma apspriest pamiera plānu Trampa īpašais sūtnis atceļ vizīti Krievijā (4)

Lēmums pieņemts pēc tam, kad Krievijas amatpersonas Vašingtonai paziņojušas, ka Putins negrasās apspriest miera plānu, ko Vitkofs bija izstrādājis pēc konsultācijām ar Ukrainas un Eiropas pārstāvjiem.

22 punktu plāna sagatavošanā piedalījās galvenās amatpersonas, kurām Tramps bija uzticējis Ukrainas jautājumu risināšanu: bez Vitkofa tā izstrādē piedalījās arī Valsts sekretārs Marko Rubio, kā arī atvaļinātais ASV armijas ģenerālis un ASV īpašais sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs. No Ukrainas puses sarunas vadīja prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks un aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Plāna ietvaros Kijiva piekrita teritoriālām koncesijām. “Ukraiņi ir gatavi atteikties no teritorijām, kuras ir okupējuši krievi, nevis de jure, uz visiem laikiem, bet de facto, jo krievi faktiski ir okupējuši šo zemi,” iepriekš teica Vitkofs.

Taču Krievijas puse ar to nav apmierināta: Vladimira Medinska, koncepcijas par papildu hromosomu krievu tautā autora, vadītā delegācija sarunās Stambulā piektdien pieprasīja visu četru Ukrainas reģionu – Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas – teritoriju to administratīvajās robežās, ieskaitot zemi, kuru Krievijas armija nekontrolē. Tāpat saskaņā ar Bloomberg avotiem Medinskis pieprasīja, lai “jauno reģionu” un Krimas aneksiju atzītu starptautiskā sabiedrība un lai Kijiva piekristu neitrālam statusam un atteiktos izvietot ārvalstu karaspēku.

The Economist avots Ukrainas delegācijā sacīja, ka Medinskis draudējis sagrābt vēl divus Ukrainas reģionus – Sumu un Harkivu, ja Kijiva nepiekritīs Krievijas nosacījumiem. Viņš arī teica, ka ir gatavs cīnīties “mūžīgi”, atsaucoties uz Krievijas 18. gadsimta vēsturi. “Mēs nevēlamies karu, bet esam gatavi cīnīties gadu, divus trīs – tik ilgi, cik būs nepieciešams. Mēs esam karojuši ar Zviedriju 21 gadu,” Medinskis sacīja intervijā izdevumam The Economist.

Kremlis liek likmes uz to, ka miera sarunas pr Ukrainu ievilksies, lai sagrābtu pēc iespējas lielāku teritoriju, iepriekš ziņoja laikraksta The Moscow Times avoti. Saskaņā ar vienu no tiem, Kremlim tuvu stāvošu amatpersonu, Putins cenšas par katru cenu iegūt kontroli pār anektētajiem reģioniem, jo viņš nevar tos zaudēt pēc tam, kad to statuss ir nostiprināts konstitūcijā.

Kā alternatīvu Krievija var mēģināt sagrābt citus Ukrainas reģionus un pēc tam piedāvāt apmaiņu pret Hersonu un Zaporižju, sacīja avots.

Putins nav gatavs sarunām, jo Krievijas armijai tagad ir priekšrocības frontes līnijā, Deutsce Welle sacīja militārais eksperts un bijušais Ukrainas Drošības dienesta darbinieks Ivans Stupaks: “Viņi labi apzinās, ka ukraiņi izraks vairāk tranšeju, sagatavos vairāk bezpilota lidaparātu, un Krievijas zaudējumi 30 dienu pamiera laikā būs daudzkārt lielāki. Tāpēc viņi vēlas uzstāt, pieprasīt anektēt arī Sumu reģionu, viņi runās ar ultimātiem”.

Stupaks brīdināja, ka tik ilgi, kamēr frontes līnija nebūs kļuvusi nekustīga, “neviens nesēdēs pie sarunu galda”.