/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
/nginx/o/2025/05/20/16859569t1h4a9f.jpg)
“Tā bija skaļākā, šausmīgākā nakts kopš kara sākuma,” stāvot pie savas pussabrukušās mājas Kijivas piepilsēta Vasiļkivā, 19. maijā reportierim stāstīja vietējā iedzīvotāja. Viņas 27 gadus vecā kaimiņiene gājusi bojā, aizsargājot savu četrgadīgo dēlu no trieciena. Nākamajā dienā pēc tam, kad Krievija īstenoja apjomīgāko šādu uzbrukumu kopš 2022. gada, tika spilgti demonstrēts attālums un kontrasts, kāds pastāv starp kara realitāti un lielvaru diplomātiju. Donalds Tramps paziņoja, ka viņa divu stundu telefonsaruna ar Vladimiru Putinu bijusi “izcila”. Bet vai tā pietuvināja Ukrainu ilgtspējīgam mieram kaut par centimetru?
Pamiera jomā nekas netika panākts. Putins atkārtoti atteicās piekrist ASV un Eiropas sabiedroto ierosinātajai 30 dienu beznosacījumu uguns pārtraukšanai, ko Ukraina jau bija atbalstījusi. Tā vietā Krievijas prezidents izteica vēlmi “sagatavot memorandu par iespējamo nākotnes miera līgumu” – bez konkrētiem termiņiem, un ar nemainīgām prasībām, kas faktiski paredz Ukrainas kapitulāciju. Tikmēr Tramps šo sarunu prezentēja kā sākumu ceļam uz miera procesu un pat ieteica Vatikānu kā potenciālu vietu sarunām.