Kampaņas laikā dažādās Latvijas vietās būs skatāma izstāde, kurā izsmēķu problemātika tiks atainota, apspēlējot sabiedrībā pieņemtos mītus par izsmēķu ietekmi. Izstāde būs pieejama publiskās, cilvēku ikdienā bieži apmeklētās vietās, tostarp tirdzniecības centros.

Tāpat "Latvijas zaļais punkts" sadarbībā ar tabakas izstrādājumu tirgotājiem otro gadu visām Latvijas pašvaldībām piešķīrusi speciālas izsmēķiem un piegružojumam publiskajās vietās paredzētas tvertnes. Šogad pašvaldībām piešķirts tikpat liels skaits izsmēķu tvertņu kā pērn - kopumā 172. Tās plānots izvietot vietās, kurās smēķētājiem trūkst iespēju atbildīgi atbrīvoties no izsmēķiem.

"Latvijas zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis norāda, ka cigarešu izsmēķi ir vieni no visbiežāk sastopamajiem atkritumiem pasaulē - arī Latvijā. Tie ir mazi, nemanāmi un bieži tiek uzskatīti par nenozīmīgiem. Taču izsmēķis ir bīstams toksisko vielu avots, kas rada ilgstošu piesārņojumu. Bieži vien tie nenonāk atkritumos, bet tiek izmesti uz ietvēm, ceļmalām vai uz zemes, kur tos aizskalo lietus ūdens.

Izsmēķos esošie filtri satur plastmasu - celulozes acetātu -, kas vidē nesadalās gadu desmitiem, veidojot dabā paliekošo mikroplastmasu. Izsmēķi ir bīstami arī ķīmisko vielu dēļ, kas tajos nonāk smēķēšanas laikā - tostarp arsēnu, benzolu, kadmiju un svinu. Šīs vielas, izskalojoties no filtra, piesārņo ne tikai ūdeni, bet arī augsni un gruntsūdeņus.

Viena cigaretes izsmēķa radītais piesārņojums, pēc kompānijā minētā, var apdraudēt līdz 1000 litriem ūdens, un šis piesārņojums var skart ne tikai dzīvniekus, bet arī cilvēkus.

Latvijā ik gadu tiek pārdoti apmēram divi miljardi tradicionālo cigarešu, un katra no tām satur filtru, kas pēc cigaretes izsmēķēšanas kļūst par potenciāli kaitīgu atkritumu. Lai to novērstu, "Latvijas zaļais punkts" piešķir pašvaldībām speciālas atkritumu tvertnes, kurās cigareti var gan droši nodzēst, gan atbrīvoties no tās bez ugunsbīstamības riska.

Zakulis skaidro, ka ražotāju atbildības sistēma ir efektīvs rīks, kā veicināt dažādu atkritumu veidu apsaimniekošanu un samazināt piesārņojumu vidē. Lai arī cigarešu izsmēķis būtiski atšķiras no, piemēram, iepakojuma, kuru iespējams atsevišķi sašķirot un pārstrādāt, tas nav mazāk svarīgs - tieši pretēji. Izsmēķis ir mazs, nemanāms, bet satur ārkārtīgi kaitīgas vielas, kas ilgstoši piesārņo vidi. Tā kā šobrīd izsmēķus vēl nav iespējams pārstrādāt, vienīgais reālais risinājums ir nepieļaut to nonākšanu dabā.

Izsmēķi drīkst izmest tikai nešķirotajiem sadzīves atkritumiem paredzētajos konteineros vai īpašajās izsmēķu tvertnēs, pirms tam cigareti pilnībā nodzēšot. Izsmēķi nav šķirojamie atkritumi un tos nedrīkst izmest iepakojuma konteineros. Tāpat tos nedrīkst izmest pie bioloģiski noārdāmajiem un cita veida šķirotajiem atkritumiem.

Jau ziņots, ka "Eco Baltia" koncerns 2023.gadā strādāja ar 218,398 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 4% vairāk nekā 2022.gadā, bet koncerna peļņa saruka 5,4 reizes - līdz 1,538 miljoniem eiro.

Grupas vadošie uzņēmumi ir SIA "Iterum", "Eco Baltia vide", "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", Čehijas "Tesil Fibres" un "Ecoservice", kā arī Polijas "Metal Plast".

Kompānija reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. "Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.