/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/28/16874951t1h2c3b.jpg)
Seriālā izmantotā mūzika ir ļoti simboliska un nereti kontrastējoša. Seriālā mūzika tiek izmantota kā spēcīgs psiholoģisks instruments, kas veido spriedzi, emocionālo rezonansi un ironiju. Tā ne tikai pavada notikumus, bet arī manipulē ar skatītāja jūtām, atklājot dziļākus zemteksta slāņus.
Lūk, kā mūzika darbojas šajā distopiskajā pasaulē:
Kontrasts starp mūziku un vardarbību
Režisori bieži izvēlas ironisku kontrastu starp dziesmas noskaņu un attēloto ainu. Piemēram:
- Dziesma “You Don’t Own Me” (Lesley Gore) tiek atskaņota brīdī, kad sievietes tiek sodītas, it kā ironiski atgādinot par viņu brīvības trūkumu.
- “Can’t Get You Out of My Head” (Kylie Minogue) skan pēc traģiskas ainas, padarot to vēl satriecošāku.
Šādas izvēles provocē skatītāja emocionālu diskomfortu, veicinot refleksiju par redzēto un seriāla tēmām – brīvību, identitāti un kontroli.
Oriģinālā mūzika – Adama Teilora (Adam Taylor) kompozīcijas
Seriāla galveno muzikālo fonu veido komponists Adams Teilors, kura oriģinālmūzika izceļas ar lēnu, smagnēju un repetitīvu skaņu paleti, kas rada trauksmes un nolemtības sajūtu.
Viņa skaņdarbos izmanto:
- zemfrekvenču dronus;
- minimālisma stīgu instrumentus;
- atkārtotus ritmus, kas atdarina “nebeidzamu ciklu” – līdzīgi kā kalpoņu ikdiena Gileādā.
Viņa mūzika darbojas kā fonā pulsējoša trauksmes sajūta, nepārtraukti atgādinot, ka šī pasaule nav droša.