/nginx/o/2025/06/02/16890800t1hc789.jpg)
Krievijas valstij pakļautās aģentūras publiskojušas memoranda tekstu, kuru krievu delegācija iesniegusi Ukrainai pārrunās Stambulā. Dokumentā izklāstītas Krievijas prasības, kuras tā dēvē par "Ukrainas krīzes noregulējuma pasākumiem", vēsta "The Insider".
Krievijas puses memorands sastāv no kopumā 12 punktiem.
Pirmajā punktā teikts, ka nepieciešams starptautiski atzīt Krimas, Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalus par Krievijas sastāvdaļu, kam jāseko Ukrainas Bruņoto spēku un citu Ukrainas militāro formējumu pilnīga izvešana no šiem apgabaliem.
Otrais punkts paredz, ka Ukrainai jābūt neitrālai valstij - tai jāatsakās no iestāšanās jebkāda veida militārās savienībās un koalīcijās, kā arī jāaizliedz trešo valstu jebkāda veida miliāra aktivitāte Ukrainas teritorijā, kā arī tur nedrīkst atrasties nekādi ārvalstu bruņoti grupējumu, militārās bāzes un infrastruktūra.
Tāpat Kremļa ieskatā Ukrainai ir jāizbeidz un jāatsakās no jaunu starptautisku līgumu slēgšanas, ja tas pārkāpj otro punktu.
Ceturtkārt, Ukrainai jāpieņem statuss kā valstij, kurai nav ne kodolieroču, ne arī citi masu iznicināšanas ieroči. Tam jābūt nostiprinātam ar tiešu aizliegumu pieņemt, izvietot, kā arī īstenot šādu ieroču tranzītu caur Ukrainas teritoriju.
Nākamajā punktā Kremlis uzstāj, ka Ukrainai nepieciešams ierobežot Ukrainas Bruņoto spēku un citu militāru formējumu skaitlisko sastāvu, kā arī bruņojuma apjomu. Tāpat Kremlis vēlas, lai Kijiva atbrīvotu no militārā dienesta un Nacionālās gvardes ukraiņu nacionālistiskos formējumus.
Tālāk seko punkts par to, ka Kijivai jānodrošina absolūta krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību un interešu brīvība, kā arī krievu valodai jābūt oficiālajai valsts valodai Ukrainā.
Septītajā punktā Kremlis pieprasa, lai Ukrainā ar likumu tiktu aizliegta nacisma un neonacisma heroizācija un propaganda, kā arī tiktu noteikts nacionālistisko organizāciju un partiju aizliegums (ar to izprotot Ukrainas armiju un Ukrainas aizstāvjus).
Tāpat Ukrainai jāatsakās no visām esošajām un potenciāli topošajām ekonomiskajām sankcijām, kā arī citiem ierobežojošajiem ekonomiskajiem pasākumiem starp Krieviju un Ukrainu. Krievija arī pieprasa risināt jautājumus, kas saistīti ar ģimeņu apvienošanu un cilvēku brīvu pārvietošanos starp valstīm.
Pēdējie trīs punkti paredz, ka Ukrainai būtu jāatsakās no pretenzijām par kompensācijām par Krievijas karā nodarītajiem zaudējumiem, ir pilnībā jāatceļ ierobežojumi pareizticīgo baznīcai, kā arī pakāpeniski ir jāatjauno diplomātiskās un ekonomiskās attiecības (tostarp gāzes tranzīts), transporta un cita veida saiknes, to vidū arī ar trešajām valstīm.
Tāpat Krievija piedāvājusi Ukrainai divus uguns pārtraukšanas variantus. Pirmajā variantā Krievija uzstāj uz pilnu Ukrainas spēku izvešanu no teritorijām, kuras Krievija uzskata par savējām. Otrajā variantā, kas apzīmēts kā "bāzes piedāvājums", Maskava pieprasa no Ukrainas īstenot armijas demobilizāciju, pārtraukt Rietumu bruņojuma pieņemšanu, pārtraukt karastāvokli, kā arī īstenot prezidenta un Augstākās Radas vēlēšanas.
Ukrainas puse pagaidām nav komentējusi memoranda saturu. Iepriekš Ukrainas aizsardzības ministrs Rustams Umerovs paziņoja, ka krievija joprojām pastāv par savām "ierastajām" prasībām, kas paredz Ukrainas spēku izvešanu arī no tām teritorijām, kuras Krievija nemaz nekontrolē.
Iepriekš vēstīts, ka Ukraina savu memoranda variantu, kas sastāvēja no 22 punktiem, jau pirms ilgāka laika iesniedza kā Krievijai, tā savām sabiedrotajām. Krievija ar šī dokumenta sastādīšanu vilcinājās, taču pirmdien notikušajās sarunās starp Krieviju un Ukrainu šis dokuments tika iesniegts Ukrainas pusei.