Rosina ieviest vienotu taksometru reģistru Latvijā

Lai mazinātu ēnu ekonomiku taksometru pārvadājumu nozarē Latvijā, "Bolt" piedāvā vairākas rekomendācijas nozares sakārtošanai, tostarp atļaut privātā līzingā iegādātas automašīnas izmantot pasažieru pārvadājumos.

Tāpat "Bolt" rosina ieviest vienotu taksometru reģistru, kas ļautu vienkāršot atsevišķus administratīvos procesus, piemēram, licencēšanu, pārkāpumu kontroli, tādējādi dodot iespēju salīdzināt datus.

Vienlaikus uzņēmums atbalsta arī vienota regulējuma ieviešanu visā nozarē - neatkarīgi no tā, vai pārvadājumi tiek veikti ar "baltajiem" vai "dzeltenajiem" numuriem.

"Bolt" vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa skaidro, ka līdz ar plānotajiem grozījumiem regulējumā saistībā ar privātā līzingā iegādātu mašīnu izmantošanu pārvadājumos varētu vienādot nozares izaugsmes potenciālu ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. "Šie grozījumi ļautu daudz vairāk cilvēkiem iesaistīties legālā un caurskatāmā uzņēmējdarbībā, tādējādi sekmējot nozares izaugsmi, kas ir vistiešākajā veidā saistīta ar apmaksāto nodokļu pieaugumu," piebilst "Bolt" pārstāve.

Viņa uzsver, ka šo grozījumu mērķis ir arī pozitīvi ietekmēt esošo satiksmes situāciju, iesaistot tajā transportlīdzekļus, kas jau atrodas uz ceļiem, nevis mudinot cilvēkus, kas vēlas pievienoties digitālajām platformām, iznomāt papildu automašīnas pakalpojuma sniegšanai.

Bezerra-Kjerulfa papildina, ka norēķināties par braucienu skaidrā naudā ir iespējams tikai, izmantojot taksometrus jeb tā saucamos "dzeltenos numurus" vai arī "Taxi" brauciena kategoriju lietotnē. Pētījuma par digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekmi uz ēnu ekonomiku Latvijā dati liecina, ka taksometru nozarē tiek izmantoti dažādi risinājumi, lai izvairītos no nodokļu nomaksas vai samazinātu to apmēru.

"Nozarē skaidras naudas darījumi veido 16% no kopējā braucienu skaita, savukārt no visiem taksometru veiktajiem braucieniem tā ir gandrīz puse. Tik augsts skaidras naudas maksājumu īpatsvars palielina risku, ka var notikt izvairīšanās no nodokļiem, jo naudas līdzekļu aprite nav pārredzama," piebilst Bezerra-Kjerulfa.

Vienlaikus viņa norāda, ka atbilstoši Transporta kontroles dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Rīgas pašvaldības policijas veiktajām kontrolēm novērots, ka taksometru vadītāji nepilda maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un skaitītāju lietotāju pienākumus, piemēram, nav uzstādīti un lietoti skaitītāji, tiek veikta skaitītāju rādījumu manipulācija, kā arī netiek izdrukāti un izsniegti čeki.

Viņa uzsver, ka kopbraukšanas pakalpojums Latvijā tiek likumīgi regulēts jau vairāk nekā sešus gadus. "Viena no ērtībām ir digitālie norēķini. Noslēdzot braucienu ar kādu no partneršoferiem platformā "Bolt", brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts VID, tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu," piebilst "Bolt" pārstāve.

LETA jau ziņoja, ka Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai virzījusi grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka privātpersonu turējumā esošās līzinga automašīnas varēs izmantot pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

SM skaidro, ka 2023.gadā pēc "Bolt" pasūtījuma tika veikts pētījums "Digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā" un 2024.gadā tika organizētas domnīcas, kurās tika identificēta nepieciešamība iesaistīt vairāk autovadītājus un transportlīdzekļus.

Pēc ministrijā teiktā, autovadītāju un transportlīdzekļu trūkums negatīvi ietekmē pakalpojuma cenu un kvalitāti. "Bolt" apkopotie dati par neapkalpotajiem pasažieru komercpārvadājuma braucieniem Baltijas valstīs liecina, ka komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem nav iespēju apkalpot vairāk nekā 100 000 braucienu mēnesī. Tādējādi vidējā cena par braucienu Latvijā ir augstāka nekā kaimiņvalstīs.

SM uzsver, ka ir nepieciešams ļaut pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojumus sniegt ar privātpersonas turējumā esošu līzingā autotransporta līdzekli, lai veicinātu nodarbināto pakalpojumu sniedzēju skaita palielināšanu, kā arī virzītos uz Latvijas autoparka straujāku atjaunošanu.

Patlaban Autopārvadājumu likums nosaka, ka pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar pārvadātāja īpašumā vai turējumā esošu M1 kategorijas vieglo automobili. Tādējādi privātpersona, kura iegādājusies autotransporta līdzekli līzingā, nevar ar to veikt pasažieru komercpārvadājumus.