Balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem konstatēta aizdomīga ierakstīšanas ierīce (4)

VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA teica, ka policija bija saņēmusi informāciju, ka pēc padomes sēdes slēgtās daļas tās telpā tika konstatēta atstāta padomei nepiederoša ierakstīšanas ierīce. Apstākļu noskaidrošanai sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību".

Kriminālprocess sākts par faktu, nevis konkrētu personu.

LETA novēroja, ka trešdien ģenerālprokurora amatu kandidātu uzklausīšana atklātā padomes sēdē norisinājās trīs stundas. Tai sekoja neliels starpbrīdis un pēc tam sākās balsojums par kandidātiem sēdes slēgtajā daļā.

Padomes sēdes slēgtās daļas laikā policisti uz kādu no telpām pavadīja vienu no sēdes atklāto daļu apmeklējušajiem masu mediju pārstāvjiem. Telpā iegāja arī padomes darbinieki.

Kā ziņots, uzklausot visus trīs ģenerālprokurora amata kandidātus, Tieslietu padome nolēma izsludināt jaunu konkursu uz šo amatu. Tāds lēmums pieņemts, jo neviens no trim kandidātiem nav saņēmis nepieciešamo balsu skaitu. Vienlaikus nevienam no šiem kandidātiem nav liegts piedalīties atkārtoti konkursā.

Konkursā uz šo amatu bija pieteicis patreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis.

11.jūlijā, beigsies Stukāna pilnvaru termiņš.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokuroru amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.

Šogad AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem likuma pārkāpumiem. Kā trauksmes cēlēja pie AT priekšsēdētāja Strupiša vērsās prokurore Jirgena, savā ziņojumā norādot uz Prokuratūras likuma pārkāpumu, kas izpaudies kā norādījumu došana veikt uzraugošā prokurora pārliecībai pretējas darbības ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā, proti, celt apsūdzību pret personu, kuras saukšanai pie kriminālatbildības Jirgenas ieskatā nav pamata.

Tomēr AT plēnums, izvērtējot pārbaudes rezultātus, nesaskatīja pamatu atlaist Stukānu. Vienlaikus atzinumā ir norādīts, ka Stukānam būtu jāpievērš uzmanība saviem izteikumiem un darba ētikai.

Tikmēr Stukāns noliedzis, ka prokurorei Jirgenai būtu teicis viņas celtajā trauksmes ziņojumā citētās aizskarošās frāzes vai arī uzstājis kādam celt apsūdzību bijušā premjera lidojumu lietā.