:format(webp)/nginx/o/2025/06/13/16918721t1h429f.png)
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) tiešsaistes kamerā, kas uzstādīta klinšu ērgļu ligzdošanas biotopā purvā, fiksēts patiešām sirsnīgs skats – pa purva takām nesteidzīgi devās brūno lāču mamma kopā ar trim maziem, šogad dzimušiem lācēniem, informē uzņēmuma pārstāvji.
Eksperti norāda, ka lāči un citi meža zvēri barības meklējumos pārvietojas no vienas purva malas uz otru, izmantojot pašu iemītas takas.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki skaidro, ka Latvijā pastāvīgi uzturas aptuveni 150 lāču un novērot lāci ar nesen dzimušiem mazuļiem ir liela veiksme.
"Paldies vērīgajiem klinšu ērgļu ligzdas skatītājiem, kas izdzirdēja ūdens šļakstēšanu kameras mikrofonā, tādējādi pamanot lāčus. Šis ir patiesi iespaidīgākais novērojums visā LVM tiešraides projekta vēsturē," saka LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
LVM tiešsaistes kamerās ir vērojama klinšu un mazo ērgļu ligzdošana, kā arī purva ainava.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vēsta, ka patlaban Latvijā vērojama stabila brūnā lāča populācijas atjaunošanās, sasniedzot 120 īpatņus. Salīdzinoši Igaunijā mīt vairāk nekā 1000 lāču.
Brūnais lācis ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus, bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu, un tam Latvijā nav dabisko ienaidnieku.
Ikdienā lācis nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku.
Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas vai ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.
DAP norāda, ka vēsturiski brūnais lācis Latvijas teritorijā ieviesies, beidzoties pēdējam ledus laikmetam (pirms 8-11 tūkstošiem gadu), taču 19. un 20. gadsimtā Latvijā lāču populācija tika iznīcināta. Šī iemesla dēļ kopš 1977. gada Latvijā lācis ir valsts aizsardzībā un ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.