/nginx/o/2025/06/18/16933591t1ha0e3.jpg)
Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa otrās administrācijas nākšanas pie varas ir pagājuši tikai četri mēneši, taču jau ir vērojamas pazīmes, kas liecina par to, ka veidojas ārpolitikas doktrīna. Un, tāpat kā daudz kas cits viņa prezidentūras laikā, tā atspoguļo pārsteidzošu atkāpšanos no pagātnes.
Atšķirībā no Reigana, Kārtera, Buša, Baraka Obamas un Džo Baidena, Donalds Tramps ir skaidri parādījis, ka ASV nav ieinteresētas aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju, vērsties pret autoritāro režīmu pārkāpumiem un pieprasīt politisko disidentu atbrīvošanu.
Protams, Trampa ārpolitikas doktrīna “skaties uz citu pusi” ļauj izvairīties no pārspīlējumiem, kas bija raksturīgi Buša jaunākā prezidentūrai, kad dedzība veicināt demokrātiju noveda pie dārga un nepārdomāta iebrukuma Irākā. Tā arī atvieglo ASV konstruktīvas sadarbības veicināšanu ar valdībām, kas savā valstī īsteno politiku, kura parasti būtu šķērslis komerciāliem sakariem vai sadarbībai svarīgos divpusējos, reģionālos vai globālos jautājumos.