:format(webp)/nginx/o/2025/06/18/16934422t1hf992.jpg)
Daļa Krievijas augstāko ierēdņu pastiprina spiedienu uz diktatoru Vladimiru Putinu uzstājot, lai viņš dotu ļoti nežēlīgu atbildi Ukrainas triecieniem Krievijas stratēģiskās aviācijas bāzēm, vēsta “The Telegraph”, atsaucoties uz Kremlim pietuvinātiem avotiem.
Pēc medija rīcībā esošās informācijas, “kara partija” piedāvā Putinam oficiāli pieteikt karu Ukrainai un izsludināt masveida mobilizāciju, kas ļautu karā iesaistīt līdz pat diviem miljoniem rezervistu. Turklāt izskanējuši aicinājumi arī izmantot taktiskos kodolieročus un veikt ikdienas triecienus Ukrainas teritorijā, izmantojot starpkontinentālās ballistiskās raķetes.
Ukrainas operācija “Zirnekļtīkls”, kā rezultātā cietuši ne mazāk kā 20 Krievijas stratēģiskie bumbvedēji, Kremlī radījusi “šoku” un “niknumu”, vēsta “The Telegraph”.
Tiek norādīts, ka radikālāk noskaņotie Krievijas elites pārstāvji ir pārliecināti, ka Putins nerīkojas pietiekami izlēmīgi. Publiski Krievijas prezidents tā arī nav komentējis Ukrainas triecienus, bet valsts mediji tiem veltījuši vien dažas sekundes ikdienas ziņu izlaidumos, un par tiem jau nākamajā dienā “aizmirsts” pavisam.
Putinam pietuvinātie cilvēki gan brīdinājuši, ka jauna mobilizācija, it īpaši, ja karadarbībā potenciāli jāiesaista vairāk nekā miljons cilvēku, var izrādīties sabrukuma sākums. Pirmkārt, tas vēl vairāk satricinās ekonomiku, un otrkārt, pēc vairāku elites pārstāvju domām, mobilizācija nav nepieciešama.
“Kamdēļ mums tagad būtu tā [mobilizācija] vajadzīga? Mums ir [raķetes] “Kalibr”, mums ir brīvprātīgie. Šie resursi nav izsmelti,” sacīja augsts Kremļa ierēdnis.
Pēc ASV izlūkošanas datiem, vervēšanas kampaņa un dāsnie bonusi ļauj armijas rindas papildināt ar vismaz 30-40 tūkstošiem cilvēku mēnesī. Krievijas Drošības padomes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka pirmajos piecos gada mēnešos armija papildināta ar 175 tūkstošiem cilvēku. Federālā budžeta dati apstiprina šo informāciju – pirmajā ceturksnī no valsts kases izmaksāti bonusi aptuveni 90 tūkstošiem “brīvprātīgo”, aprēķinājis Vācijas Starptautisko drošības problēmu institūta zinātniskais darbinieks Janis Klūge. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni, šogad pieplūdums armijā pieaudzis par 22%.
Īpaši izteikta jauno karavīru vervēšana tiek īstenota nabadzīgākajos reģionos, kas ļauj kompensēt zaudējumus frontē, kuri, pēc Lielbritānijas izlūkdienestu datiem, ir pārsnieguši vienu miljonu cilvēku (gan mirušie, gan ievainotie). Tomēr būtiski izkustināt frontes līniju nav izdevies – 16 kara mēnešos no 2024. gada janvāra līdz 2025. gada aprīlim Krievijas spēkiem izdevies okupēt vien nepilnu procentu Ukrainas teritorijas, par to zaudējot vairāk nekā 400 000 karavīru.
Jauns mobilizācijas vilnis, neskaitot ekonomiskās grūtības, radīs triecienu Putina imidžam – tā tiešā veidā būs atzīšanās, ka “īpašā militārā operācija” gluži nenotiek pēc plāna, sacījis kāds Kremļa ierēdnis. “Tā ir ļoti dārga atzīšanās situācijā, kad viss balstās uz kontroles ilūziju,” piebilda viņš.
Masveidīgai atbildei uz operāciju “Zirnekļtīkls” Putinam nav resursu, uzskata vecākais Karalisko aizsardzības pētījumu institūta vecākais darbinieks Marks Galeoti.
“Var jau būt, ka Putins varēs palaist vairākus simtus dronu dienā, bet tas arī būs viss,” pārliecināts Galeoti.