Latvijas aizsardzības ministrs apšauba sauszemes operāciju īstenošanas iespējas Irānā (1)

Viņa vērtējumā konfliktam starp Izraēlu un Irānu ir potenciāla globāla ietekme, turklāt ne tikai drošības izteiksmē. Politiķis atgādināja, ka 20% globālā naftas patēriņa iziet caur Hormuzas šaurumu pie Irānas. "Tas nav tikai par reģionālo drošību, bet arī par ekonomisko un enerģētisko drošību globāli," sacīja ministrs, piebilstot, ka šajā reģionā konflikti notiek viļņveidīgi, un jācer, ka izdosies nonākt pie kāda diplomātiska risinājuma.

Patlaban būtisks ir jautājums par ASV iesaisti konflikta risināšanā. "Nevar prognozēt acīmredzami nākamos soļus, šeit ir kaut kāds improvizācijas elements," vērtēja Sprūds. Viņš skaidroja, ka, lai pērliecinātos, ka Irānas kodolprogramma ir likvidēta, ir divi scenāriji: vai nu sauszemes spēki, vai diplomātija un novērotāji.

"Vai ir gatavība sauszemes spēkiem? Es šaubos, vai kāds ir gatavs," pauda politiķis.

Lai arī Irānas režīms ir "absolūti nedemokrātisks" un palīdz Krievijai īstenot uzbrukumus Ukrainai, Sprūda ieskatā pozitīvā konsekvence ir, ka Irānas iespējas sniegt atbalstu Krievijai patlaban ir stipri ierobežotas. Vienlaikus Irāna pierādījusi, ka nav spējīga pretstāvēt triecieniem, līdz ar to tai jābūt gatavai kaut kādām diplomātiskām piekāpšanām. Irāna gan ir signalizējusi, ka bezierunu kapitulācijai nepiekritīs, bet nav skaidrs, ko tas nozīmē, akcentēja politiķis.

Vērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus saistībā ar šo konfliktu un iespējamo iesaisti tajā, Sprūds skaidroja, ka drauds ir daļa no diplomātijas un vēlamā rezultāta panākšanas. "ASV ir milzīgi resursi, bet ASV nebūs vēlmes iesaistīt sauszemes spēku. Tramps ir nācis ar iziešanu no konfliktiem. Nav izslēgts, ka ASV pieslēdzas ar savu gaisa pārākumu, bet nedomāju, ka būs apetīte pēc sauszemes operācijas," prognozēja eksperts.

Kā ziņots, Izraēlas armija ceturtdienas rītā paziņojusi, ka veikusi jaunus triecienus Irānai.

Triecieni doti mērķiem Telavivā un citviet Irānas teritorijā, teikts armijas paziņojumā, kas izplatīts ap plkst.4.

Iepriekš Irāna izšāva uz Izraēlu vairākas raķetes, taču pagaidām par cietušajiem ziņu nav.

Neilgi pēc tam Izraēlas armija aicināja Arākas un Hondābas iedzīvotājus Irānas vidienē meklēt patvērumu, jo šajos apvidos tiks bombardēti militārie objekti.

Šajā apkārtnē atrodas Irānas smagā ūdens reaktors. Smagais ūdens tiek izmantots kodolreaktoru dzesēšanai, taču kā blakusprodukts tiek iegūts plutonijs, ko iespējams izmantot kodolieroču ražošanā.

Kopš Izraēlas triecienu sākuma Irānā nogalināti 639 cilvēki, tajā skaitā 263 civilpersonas, apgalvo ASV bāzētā irāņu cilvēktiesību aktīvistu organizācija HRANA.

Irānas atbildes triecienos līdz šim gājuši bojā 24 izraēlieši. Visi bojāgājušie ir civilisti.

Izraēla piektdien sāka militāru operāciju, dodot triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, un uz to Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem Izraēlai. Savstarpējie uzbrukumi turpinās jau septīto dienu.