Skip to footer
Šodienas redaktors:
Agnija Reiniece
Iesūti ziņu!

ASV skatījums uz Baltijas valstīm un NATO: novērojumi no Vašingtonas

Viedoklis
ASV valsts sekretārs Marko Rubio un aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets

Vērojot D.Trampa administrācijas ārpolitiku, arvien biežāk izskan jautājums – cik apņēmīgi ASV turpinās iesaistīties Eiropas drošības arhitektūrā? ASV stratēģiskais fokuss uz Ķīnas radītajiem izaicinājumiem Indijas-Klusā okeāna reģionā, D.Trampa administrācijas vilcināšanās izvērst sankcijas pret Krieviju un šķietamā vēlme nākotnē “normalizēt” attiecības ar Maskavu, NATO sabiedrotajiem ir viennozīmīgi radījusi neskaidrību par ASV ilgtermiņa prioritātēm Eiropā. Nešaubīgi, ka šie vēstījumi īpaši satrauc Baltijas valstis, kurām NATO, tostarp ASV, sniegtās drošības garantijas ir nacionālās drošības stūrakmens laikā, kad draudi no revizionistiskās Krievijas tikai pieaug.

Dzīvojot Vašingtonā kopš D.Trampa ievēlēšanas un strādājot Apvienotajā Amerikas Baltiešu Nacionālajā komitejā (JBANC) – organizācijā, kas pārstāv Amerikas baltiešu intereses ASV galvaspilsētā –, vēlos dalīties gūtajos ieskatos, kā ASV likumdevēji un D.Trampa administrācija uztver Baltijas valstis, NATO un ASV turpmāko klātbūtni Eiropā.

ASV Kongresa un D.Trampa administrācijas politika attiecībā uz Baltijas valstīm

Lai gan galvenā loma ASV ārpolitikā un drošības politikā pieder prezidentam, ASV Kongresam ir būtiskas pilnvaras šī kursa ietekmēšanā un uzraudzībā. Strādājot ar Baltijas jautājumiem ASV Kongresā, novērojams, ka demokrāti, kā arī republikāņi turpina atbalstīt Baltijas valstis, tostarp galveno ASV militārās palīdzības programmu reģionam. Proti, katru gadu Kongresā tiek virzīts Baltijas drošības iniciatīvas (Baltic Security Initiative, BSI) likumprojekts, kura ietvaros Baltijas valstīm tiek piešķirts ASV finansējums militāro spēju stiprināšanai, piemēram, pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai.

Komentāri
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu