Kas līdz šim zināms par triecieniem Irānas kodolobjektiem, un kāda varētu būt atbildes reakcija (2)

Jau ziņots, ka ASV gaisa spēki naktī uz svētdienu veica plašu uzlidojumu trim Irānas kodolobjektiem – triecieni veikti Fordo, Natanzas un Isfahānas kodoliekārtām.

Nav vēl skaidrs, tieši kādus bojājumus ASV uzbrukums ir nodarījis kodolobjektiem, kā arī vai ir cietušie vai bojāgājušie.

Irānas Atomu enerģijas organizācija paziņoja, ka trīs kodolobjektu bombardēšana ir "barbarisks starptautisko tiesību pārkāpums". Taču gan Saūda Arābija, gan Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) norāda, ka pēc uzbrukuma radiācijas līmenis nav pieaudzis.

Kā teica Irānas valsts raidorganizācijas politiskais vietnieks Hassans Abedīni, Irāna šos trīs kodolobjektus bija jau evakuējusi "pirms kāda laika". Uzstājoties valsts televīzijā, viņš teica, ka Irāna "nav cietusi būtiskus zaudējumus, jo materiāli jau iepriekš bija izvesti".

Taču kā Irāna varētu atbildēt? Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči nosodīja ASV triecienu un paziņoja, ka Teherāna patur tiesības atbildēt. Aragči sacīja, ka Tramps ir "nodevis" amerikāņus, kuriem tika solīta ASV iesaistes izbeigšana Tuvo Austrumu karos.

Preses konferencē Aragči teica: "Tas ir šokējošs, nopietns un bezprecedenta pārkāpums Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas pamatprincipiem un starptautiskajām tiesībām."

BBC drošības korespondents Frenks Gārdners norāda, ka Irānai tagad ir jāizvēlas starp trim stratēģiskām rīcības iespējām, reaģējot uz ASV uzbrukumu.

Viens no scenārijiem – nedarīt neko. Tas varētu pasargāt Irānu no turpmākiem ASV triecieniem. Tā varētu pat izvēlēties diplomātisko ceļu un atgriezties sarunās ar ASV, taču bezdarbībai var būt arī nevēlamas sekas – tā var likt Irānas režīmam izskatīties vājam, jo īpaši pēc iepriekšējiem brīdinājumiem par nopietnām sekām ASV uzbrukuma gadījumā.

Otrs variants ir atbildēt bez liekas vilcināšanās. Irānai joprojām ir ievērojams ballistisko raķešu arsenāls, kas gadiem tika ražots un veiksmīgi slēpts. Tāpēc tā varētu arī uzsākt "spietveida uzbrukumus" ASV karakuģiem, izmantojot dronus un ātras torpēdlaivas.

Trešais ticamākais variants ir atbildēt, bet vēlāk. Proti, sev izdevīgākā laikā. Tas nozīmētu nogaidīt, līdz pašreizējā spriedze mazināsies, un tad veikt pārsteiguma uzbrukumu laikā, kad ASV bāzes vairs nebūs augstākajā trauksmes režīmā. Tātad būs mazāk to gaidījušas.

Jau vēstīts, ka ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ASV triecienus Irānas kodolobjektiem raksturoja kā "bīstamu situācijas saasinājumu".

"Pieaug risks, ka šis konflikts var strauji kļūt nekontrolējams, un tas var radīt katastrofālas sekas civiliedzīvotājiem, reģionam un pasaulei," viņš brīdināja.