:format(webp)/nginx/o/2025/06/23/16949311t1h167e.jpg)
Dažas dienas pirms ASV gaisa triecieniem Irāna no savām kodoliekārtām izveda aptuveni 400 kilogramus urāna, kas bagātināts līdz 60%, laikrakstam “The New York Times” (NYT) pastāstīja avoti, kas bija iepazinušies ar Izraēlas izlūkdienestu informāciju. Pēc viņu teiktā, šāds lēmums bija Teherānas atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa regulārajiem draudiem pievienoties Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu.
Bagātinātais urāns tika uzglabāts Esfehānas pazemes kodolkompleksā nelielos konteineros, kurus varēja izvest desmit vieglo automašīnu bagāžniekos. Tāpat Maxar Technologies satelītuzņēmumos netālu no Fordo kodolobjekta bija redzamas 16 kravas automašīnas. Tomēr nav zināms, ko tās izveda. Iespējams, ka tajās varēja būt milzu centrifūgas urāna bagātināšanai, taču diez vai būtu iespējams tās visas evakuēt tik īsā laikā, NYT sacīja kāda ASV amatpersona.
Satellite imagery shows apparent US bunker-buster strikes on Iran’s Fordow site—3 sets of craters visible.
— Sina Toossi (@SinaToossi) June 22, 2025
But crucially, June 21 images show trucks & heavy machinery sealing entrances with soil & moving equipment—showing Iran was trying to prep for strike & protect assets. https://t.co/aCnpgdjwlp pic.twitter.com/nhXVRW39VP
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vadītājs Rafaels Grosi intervijā CNN uzsvēra, ka Irānas varas iestādes neslēpj – tās cenšas aizsargāt bagātināto urānu. Pēc viņa teiktā, pēdējo reizi aģentūras inspektori Irānas urānu redzēja nedēļu pirms Izraēlas apšaudes sākuma. Uz NYT jautājumu, vai viņš uzskata, ka urāns ir pārvietots uz citu vietu, Grosi atbildēja: “Jā”. Iepriekš viņš norādīja, ka tehniski raugoties, urāns, kas bagātināts līdz 60 procentiem, ir gandrīz līdzvērtīgs 90 procentiem – līmenim, kas nepieciešams kodolieroča izgatavošanai.
Naktī uz 22. jūniju ASV gaisa spēki veica masveida gaisa triecienu Irānas kodoliekārtām Natanzā, Fordo un Esfehānā. ASV bumbvedēji B-2 nometa uz tiem vismaz sešas 15 tonnu smagas pretbunkuru bumbas, bet zemūdenes izšāva aptuveni 30 Tomahawk raķetes. Tramps apgalvoja, ka Irānas kodolinfrastruktūrai ir nodarīti “milzīgi postījumi”. “Iznīcināšana ir precīzs termins!” – viņš rakstīja sociālajā mediju tīklā Truth Social.
Tomēr viceprezidents Dž.D. Venss intervijā NBC sacīja, ka viņš nav “simtprocentīgi” pārliecināts, ka Irānas kodoliekārtas ir pilnībā iznīcinātas. “Es neiedziļināšos slepenajos izlūkdatos par to, ko mēs redzējām uz vietas Irānā, bet mēs redzējām daudz ko, un es esmu diezgan pārliecināts, ka mēs esam ievērojami aizkavējuši viņu kodolieroču izstrādi, un tas bija šī uzbrukuma mērķis,” sacīja Venss. Runājot ar ABC, Venss piebilda, ka irāņiem vairs nav iekārtu, ar kurām urānu var izmantot funkcionējoša ieroča izgatavošanai, taču atzina – Vašingtonai nav zināms, kas pašlaik notiek ar Irānas urānu. “Tuvākajās nedēļās mēs strādāsim pie tā, lai kaut ko darītu ar šo degvielu, un tā ir viena no lietām, par ko mēs runāsim ar irāņiem,” sacīja ASV viceprezidents.
Saskaņā ar laikraksta “The Wall Street Journal” avotiem Trampa administrācija ir informējusi Irānu, ka triecieni tās kodoliekārtām ir vienreizējs pasākums, nevis “kara sākums, lai mainītu varu”, un aicinājusi atgriezties pie sarunām. Savukārt Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns solīja, ka Teherāna uz ASV uzbrukumiem atbildēs “atbilstoši”.