Pie Brīvības pieminekļa otrdien, atzīmējot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, noritēja militārā parāde, kuru vēroja aptuveni 2000 cilvēku
Militāro parādi pie Brīvības pieminekļa vēro aptuveni 2000 cilvēku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parādē piedalījās Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības, kā arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu - Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta - vienības.
Uzrunu teica valsts bruņoto spēku augstākais vadonis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Parādē piedalījās vairāk nekā 350 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu un ugunsdzēsēju, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Militāro parādi vēroja aptuveni 2000 cilvēku, tostarp politiķi, deputāti. Starp vērotājiem bija visu paaudžu cilvēki, daudz bija arī ārvalstu viesu. Daudzas ģimenes bija atnākušas ar bērniem.
Jaunsardze klātesošajiem dalīja sarkanbaltsarkanās piespraužamās lentītes, kā arī Latvijas un NBS karodziņus.
Pēc militārās parādes ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Valsts prezidents, aizsardzības ministrs, kā arī ārvalstu vēstnieki, kara veterāni un citi.
Pēc militārās parādes pie Brīvības pieminekļa Lāčplēša dienas pasākumi turpinājās pie Latvijas pirmā bruņoto spēku komandiera pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, kur notika kritušo karavīru piemiņas godināšanas pasākums. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs, NBS komandieris un citas militārpersonas.
Gan Graube, gan Vējonis sanākušajiem teica uzrunu, cildinot gan kritušos karavīrus, gan tos, kas pašlaik dien Latvijas armijā. Pēc uzrunām ziedus pie Kalpaka pieminekļa nolika Vējonis, Graube, kā arī Latvijas bruņoto spēku veidu komandieri. Ziedus pie Kalpaka pieminekļa nolika arī ārvalstu militārie atašeji no Vācijas, Norvēģijas, Polijas, ASV, Krievijas, Ķīnas un citām valstīm.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību - ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas–Krievijas miera līgums. Šo dienu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.