Turcijā notiek konstitucionālais referendums (12)

Grozījumu paketes apstiprināšanu parlamentā valdība panāca jau maijā, un būtiskākās tajā iekļautās normas paredz pārkārtot šobrīd sekulāri noskaņotās elites kontrolēto tiesu sistēmas augstāko ešelonu, kas bieži nonācis konfliktā ar AKP, kura izveidota uz aizliegtās islāmistu kustības bāzes.

Sabiedriskās domas aptaujas visu nedēļu liecināja, ka balsojuma iznākumu grūti paredzēt un ka to var izšķirt pēdējā brīdī notikušās vēlētāju noskaņojumu maiņas.

Grozījumus, visticamāk, atbalstīs

Tomēr aptauja, kuru veicis KONDA institūts un kuras rezultāti tika publicēti pašā referenduma priekšvakarā, liecina, ka konstitūcijas grozījumus, tostarp pretrunīgi vērtēto tiesu sistēmas reformu, referendumā gatavojas atbalstīt 56,8% respondentu.

Tomēr 17,6% vēlētāju joprojām nebija izlēmuši, kā balsot.

Cenšas nodrošināt autoritatīvo varu?

Konstitūcijas grozījumi vēl vairāk padziļinājuši plaisu starp AKP un sekulāri noskaņoto opozīciju, kas apgalvo, ka valdība cenšas nodrošināt savu autoritāro varu.

Savukārt AKP, kas pie varas atrodas kopš 2002.gada, uzstāj, ka grozījumu mērķis ir liberalizēt konstitūciju, kas uzskatāma par 1980.gadā izdarītā militārā apvērsuma mantojumu, un padarīt to atbilstošāku Eiropas Savienības (ES) tiesību normām.

Vairums saprot, ka reformas vajadzīgas

Lai gan nepieciešamību veikt konstitucionālo reformu atzīst lielākā sabiedrības daļa, neviena no lielākajām opozīcijas partijām nav atbalstījusi AKP piedāvājumu. Lielākā kurdu partija aicinājusi referendumu boikotēt, kamēr citas opozīcijas partijas sākušas kampaņu, atbalstot "nē" balsojumu.

Konstitūcijas grozījumi paredz pārkārtot Konstitucionālo tiesu, kā arī Augstāko tiesnešu un prokuroru padomi, kuras pilnvarās ir tiesnešu iecelšana. Vienlaikus iecerēts mainīt abu institūciju locekļu ievēlēšanas kārtību.

Varēs tiesu pakļaut savai kontrolei?

Oponenti apgalvo, ka AKP izstrādātie grozījumi ļaus tiesnešu amatos iecelt partijas ielikteņus, tādējādi vājinot uzraudzības un līdzsvaru sistēmu un pakļaujot tiesu savai kontrolei.

2008.gadā, Konstitucionālai tiesai izskatot lietu par AKP šķietamajiem centieniem likvidēt valsts sekulāro iekārtu, partijai tikai par mata tiesu izdevās izvairīties no likvidēšanas.

Augstākās tiesu instances vairākkārt bloķējušas arī AKP ierosinātos likumus, tostarp likumprojektu, kas paredzēja atcelt aizliegumu universitātēs nēsāt musulmaņu tradicionālos galvas lakatus.

Premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans pat atļāvies tiesas nodēvēt par "važām pie mūsu kājām".

Tiesu sistēma - dogmatiska kasta, kura jāreformē

Grozījumu atbalstītāji apgalvo, ka tiesas esot kļuvušas par dogmatisku kastu, kas uzspiež autoritāras, radikāli sekulāras un nacionālistiskas vērtības, un ka tiesu sistēmu nepieciešams reformēt.

Izmaiņas konstitūcijā tomēr atbalsta arī daži sekulāri noskaņotie liberāļi, kurus piesaistījuši grozījumi, kuri paredz iegrožot armijas ietekmi, kas pēdējā laikā jau tā iedragāta, pateicoties daudzajām apsūdzībām par iesaistīšanos sazvērestībās nolūkā diskreditēt AKP valdību.

Šo lietu ietvaros tiesas priekšā stājušies jau vairāki desmiti gan atvaļinātu, gan aktīvā dienestā esošo militārpersonu.

Grozījumi paredz ierobežot karatiesu pilnvaras un atļaut miera laikā militārpersonu lietas izskatīt civilajām tiesām. Savukārt augstāko militārpersonu lietas paredzēts izskatīt Augstākajā tiesā.

Referendums notiek apvērsuma gadadienā

Referenduma datums - 12.septembris - sakrīt ar 1980.gada apvērsuma 30.gadskārtu.

Kopumā kopš 1960.gada Turcijas armija, kas pati sevi pasludinājusi par sekulārās iekārtas garantu, gāzusi četras civilās valdības.

Konstitūcijas grozījumi paredz arī piešķirt civildienesta ierēdņiem tiesības uz kolektīvo līgumu slēgšanu, taču liegs tiem streikot.

Vairākas ierosinātās normas paredz nostiprināt arī sieviešu un bērnu tiesības.

Taču vēlētājiem nāksies balsot par visiem grozījumiem kopumā, nevis par katru atsevišķi. Vienlaikus tehniskās normas, kuras dominē starp likumprojektā iekļautajiem 26.patiem, mazinājušas vēlētāju vēlmi nopietni iepazīties ar grozījumu tekstu, un viņu izvēli lielā mērā noteiks partejiskās simpātijas.

Opozīcija savā kampaņā lielu vietu atvēlējusi pret AKP vērstām apsūdzībām, vainojot valdību korupcijā un nepotismā, kā arī nespējā samazināt bezdarbu un apkarot kurdu separātistus.

Tikmēr AKP agresīvajā kampaņā iesaistījies pats Erdogans.

Viņš, piemēram, brīdinājis lielāko Turcijas uzņēmēju apvienību, kas nevēlējās publiski paust savu viedokli referenduma jautājumā, norādot, ka "tie, kas neieņem nostāju, tiek nobīdīti malā".

Šādi izlēcieni, kā arī pastāvīgie uzbrukumi opozīcijas laikrakstiem un nesamērīgie nodokļi, kas uzlikti valsts lielākajai mediju kompānijai, tikai vairojuši bažas, ka AKP, kura savas valdīšanas pirmajos gados īstenojusi virkni ES pieprasītu reformu, sākusi kļūt despotiska.

Turcijas valdība pēdējā laikā izsaukusi arī Rietumu sabiedroto satraukumu, dibinot ciešākas saites ar Irānu, vienlaikus pasliktinoties Ankaras un Izraēlas attiecībām.

Uzvara referendumā ievērojami nostiprinās AKP pozīcijas pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām un dos iespēju Erdoganam kandidēt uz trešo termiņu premjerministra amatā. Viņš jau paziņojis, ka gadījumā, ja AKP uzvarēs vēlēšanās trešo reizi pēc kārtas, tā centīsies panākt pilnīgi jaunas konstitūcijas pieņemšanu.