Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Foto: LU Botāniskajā dārzā pirmo reizi uzziedējis viens no Bībeles augiem

  • Raksts
  • Foto
Foto: LU Botāniskais dārzs

Pirmo reizi LU Botāniskajā dārzā uzziedējis jāņmaizītes koks jeb pāksteņa ceratonija Ceratonia siliqua, portālam «Apollo» vēsta Botāniskā dārza pārstāvji.

Eksotiskais koks ziedus vēris apmeklētājiem parasti nepieejamā eksperimentālajā siltumnīcā, taču, par godu īpašajam notikumam, tas veselu nedēļu būs aplūkojams Acāliju mājā.

Tauriņziežu dzimtai piederīgais jāņmaizītes koks savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, Āfrikas ziemeļos, Vidusjūras salās, Kanāriju salās un Rietumāzijā. Plaši kultivēts arī ārpus tā dabīgā izplatības areāla ēdamo pākšu dēļ. Leģenda vēsta, ka no gardajām pākstīm pārticis Jānis Kristītājs, no kā arī radies auga nosaukums «jāņmaizītes koks».

Senajā Ēģiptē, pirms cilvēki bija atklājuši cukurniedres un cukurbietes, jāņmaizītes koka sēklas tika plaši lietotas kā cukura avots. Par to liecina tas, ka hieroglifos auga nosaukums lietots, lai apzīmētu vārdu «salds». Mūsdienās jāņmaizītes koka pākstis bieži izmanto kā kakao pulvera aizstājējas un kā veselīgāku alternatīvu šokolādei.

Interesanti, ka ceratonijas cietās sēklas reiz lietotas arī kā svara etalons zelta un dārgakmeņu svēršanai – 1 karāts atbilda 0,2 g sēklu. Senās Romas un Bizantijas tīra zelta monētas svars bija 24 karāti (4,5 g jāņmaizītes koka sēklu).

0 Komentāri