Černobiļas kodolkatastrofa notika pirms vairāk nekā 30 gadiem. Lai arī šī notikuma dēļ no Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika evakuēti vairāki simti tūkstoši cilvēku, šajā apvidū joprojām sastopamas dzīvas radības.
Foto: Savvaļas dzīvnieki, kuri mitinās Černobiļas katastrofas zonā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Britu izcelsmes dabas fotogrāfs Lūks Masijs (Luke Massey) Černobiļas AES atsvešināšanās zonā Ukrainā pavadīja apmēram 10 dienas. Šajā laikā viņš novēroja dažādus savvaļas dzīvniekus, kuri bez cilvēku iejaukšanās šajā teritorijā kļuvuši plaši izplatīti.
25 gadus vecais fotogrāfs no zinātniekiem saņēma īpašu atļauju šajā teritorijā pavadīt tik ilgu laiku. Masijs aizlieguma zonā novēroja vairākus dzīvniekus, tostarp apdraudētās sugas Prževaļska zirgus, baltos gārņus un pat vilkus.
Prževaļska zirgi savvaļā bija pilnībā izmiruši pirms vairāk nekā 100 gadiem. Tāpat fotogrāfs šajā apvidū manīja sumbru pēdas, kas arī kļuvuši par retu sugu.
Dzīvnieki šajā apvidū pēdējo 30 gadu laikā atkal atgriežas. Zonā reģistrēti arī pirmie lāči, vilki un lūši.
Savvaļas dzīvniekiem šajā teritorijā, lai izdzīvotu, ir nepieciešams pastāvīgi meklēt barību, kā arī prast pastāvēt par sevi, un jaunos apstākļos tas rada papildus stresa faktorus.
Černobiļas zonas dzīvniekiem raksturīgi ir tas, ka tiem smadzeņu lielums ir mazāks, un tādējādi vairāk attīstās dažādi audzēji un cita veida anomālijas, vēsta pētījums, kas publicēts laikrakstā «Science of The Total Environment». Tāpat nelabvēlīgais radioloģiskais fons atstāj būtisku iespaidu uz dzīvnieku populāciju - tā kļuvusi daudz mazāka, un daudzas putnu sugas izmirtu, ja vien nenotiktu putnu migrācija.
Radiācija atstāj nopietnu iespaidu arī uz šūnām. Jonizējošais starojums ietekmē DNS, līdz ar to var veidoties jauni un dīvaini veidojumi un reakcijas.
Černobiļas katastrofa 1986.gada 26.aprīlī radīja 500 reižu lielāku radioaktīvo piesārņojumu nekā ASV atombumbas, kas Otrā pasaules kara beigās tika nomestas uz Japānas pilsētām. Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru.
Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa kļuvuši par invalīdiem, bet daudzi jau ir miruši.