Sešdesmitajos gados par spiegiem kalpoja pat kaķi

Eksperiments, kura nosaukums bija «Akustiskais kaķēns» (Acoustic Kitten), lai arī šķita daudzsološs, tomēr ātri vien izgāzās, jo kaķi nebija pierunājami ilgstoši nosēdēt vienā vietā.

Ideja, izmantot kaķus kā spiegus, radās pēc tam, kad izlūkošanas pārvaldes darbinieki novēroja to, ka kaķiem neviens nepievērš īpašu uzmanību, un tie var staigāt un atrasties, kur tiem tīk.

«Pati noklausīšanās ierīce tika implantēta zem kaķa muguras ādas, savukārt mikrofons tika ievietots dzīvnieka auss kanālā. Abas detaļas savienoja gandrīz neredzams vads. Diemžēl ierīces miniatūrais izmērs ļāva tajā ievietot tikai nelielas baterijas, tāpēc tās darbības laiks bija ļoti īss. Lai gan vēlāk radās ideja ierīci implantēt kaķa krūškurvī, bet mikrofonu astē, tomēr tas netika īstenots,» stāstīja izlūkošanas dienesta aģents Viktors Maršetī (Victor Marchetti).

Tomēr beigās noskaidrojās, ka kustīgais dzīvnieks nav tas labākais spiegs.

«Izrādījās, ka kaķis bēg prom no saviem pienākumiem, kad sajūt izsalkumu, kā arī to koncentrēšanās spējas uz vienu noteiktu procesu vai objektu bija ārkārtīgi vājas un nepastāvīgas. Reiz aģenti izlaida kaķi uz ielas, lai varētu noklausīties kādu sarunu, tomēr to uzreiz notrieca taksometrs. Rezultātā aģenti sēdēja automašīnā un centās kaut ko saklausīt, nezinot, ka kaķis ir miris,» piebilda Maršetī.

Tomēr ASV varas iestādes joprojām cenšas «savervēt» dzīvniekus spiegošanas vajadzībām. ASV Aizsardzības departaments (DARPA) joprojām aktīvi strādā, pētot insektu uzvedību, lai izveidotu mehāniskus kukaiņu robotus.