No vielām, kas cilvēkam obligāti jāsaņem ar uzturu, gaļā nav tādu, ko nevarētu saņemt ar augu valsts produktiem.
Vai gaļa cilvēkam patiešām nav nepieciešama?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvnieki taukus, tajā skaitā neaizstājamās taukskābes, un olbaltumvielas, tajā skaitā neaizstājamās aminoskābes, kā arī visas minerālvielas un lielāko daļu vitamīnu uzņem, ēdot augus (izņemot dzīvniekus-gaļēdājus, kuri šīs vielas uzņem ar citu dzīvnieku starpniecību). Tātad arī cilvēki, kas ēd gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus, lielāko daļu barības vielu ir saņēmuši no augiem – tieši un ar dzīvnieku starpniecību. Veģetārieši dzīvniekus kā starpniekus izmanto mazāk, vegāni neizmanto nemaz, tādējādi mazinot liekas ciešanas, ietaupot resursus un izvairoties no tām kaitīgajām ķīmiskajām vielām, kas lielā koncentrācijā uzkrājušās dzīvnieku izcelsmes produktos.
Lai uzturs būtu veselīgs un sabalansēts, gaļa nav nepieciešama, un daudzi uztura speciālisti uzskata, ka tā pat nav vēlama; izņēmums ir atsevišķu slimnieku ēdienkarte – tikai tad, ja smagas saslimšanas rezultātā organisms ir zaudējis spēju pildīt noteiktas funkcijas, gaļa var kļūt par obligātu ēdienkartes sastāvdaļu.
Gaļas vērtība parasti tiek pamatota ar to, ka tā satur pilnvērtīgu olbaltumu jeb visas neaizstājamās aminoskābes. Taču visas neaizstājamās aminoskābes atrodas arī augos, un cilvēks pilnvērtīgu olbaltumu bez problēmām var uzņemt ar augiem (tieši tāpat kā to dara lielākā daļa dzīvnieku, tajā skaitā ziloņi un govis – dzīvnieki, kuru organisma prasības pēc olbaltumvielām ir daudz lielākas nekā cilvēkam).
Atšķirība starp dzīvnieku valsts produktiem un augu valsts produktiem ir tāda, ka augos viena vai vairākas neaizstājamās aminoskābes parasti ir nelielā daudzumā. Tādēļ, lai visas svarīgās aminoskābes uzņemtu pietiekamā daudzumā, ēdot tikai vienu augu valsts produktu, vairumā gadījumu ir jāapēd lielāka porcija nekā tad, ja ēd gaļu. Dažādas augu valsts produktu kombinācijas ir drošāks un garšīgāks veids, kā uzņemt optimālu daudzumu olbaltumu, tajā skaitā visas neaizstājamās aminoskābes. Bez tam augu valsts produktus nav nepieciešams speciāli kombinēt nolūkā iegūt pilnvērtīgu olbaltumu, jo organisms veido aminoskābju rezervi, kuru katrā ēdienreizē papildina ar tām aminoskābēm, kuras tiek uzņemtas pietiekamā daudzumā, un no rezerves paņem tās aminoskābes, kuru attiecīgajā ēdienreizē trūkst.
Izplatīts ir mīts, ka gaļa cilvēkam dod spēku un enerģiju. Galvenais enerģijas avots ir ogļhidrāti, taču gaļā to tikpat kā nav. Gaļā ir daudz olbaltumu un tauku, – olbaltumi galvenokārt kalpo kā šūnu būvmateriāls, savukārt tauku galvenā funkcija ir nodrošināt mehānisko un siltuma izolāciju. Turklāt pati olbaltumvielu pārstrāde prasa daudz enerģijas. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumu pārstrāde un to radīto skābju neitralizēšana dažkārt – piemēram, ja ēd stipri apstrādātu un apceptu gaļu – var paņemt vairāk enerģijas nekā tie dod.
Gaļa ir nozīmīgs B grupas vitamīnu, kā arī vairāku minerālvielu avots, taču arī šīs vielas bez problēmām var uzņemt, ēdot augu valsts produktus. Plašāka informācija par uzturvielām pieejama nākamajos punktos.
Uztura speciālisti mēdz uzsvērt zivju vērtību, galvenokārt tādēļ, ka tās ir bagātas ar omega-3 taukskābēm. Zivis un citi dzīvnieki nespēj sintezēt svarīgās taukskābes, viņi tās uzņem ar augu valsts produktiem, un tas pats ir ieteicams cilvēkiem: lieliski omega-3 taukskābju avoti ir linsēklas un kaņepju sēklas, nerafinēta linsēklu, sezama un rapšu eļļa, kā arī valrieksti. 1-2 tējkarotes linsēklu eļļas vai 2 ēdamkarotes smalcinātu linsēklu nodrošina ar optimālu omega-3 taukskābju diennakts devu.