«Kustība ir vislabākā atslēga uz cilvēka nervu sistēmas aktivizēšanu,» tā teicis ārsts Mošē Feldenkraiss, kura izstrādātā metode veido izpratni par cilvēka kustību mehāniku. Pasaulē tā ir plaši atzīta, bet Latvijā jaunums, stāsta vienīgā sertificētā feldenkraisa metodes speciāliste Ramona Galkina, viņa to pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā un individuāli.
Feldenkraisa metode nav medicīniska, bet gan sevis mācīšanas metode, kas palīdz apzināt ķermeni, tā funkcijas, kustēties ar minimālāku piepūli un maksimālāku efektivitāti un precizitāti. Nodarbību laikā visu uzmanību pievērš savām kustībām, kinestētiskajām (kustību) izjūtām, lai atrastu sev ērtāko, patīkamāko kustību modeli. To panāk nevis ar lielāku muskuļu spēku, bet izprotot, kā darbojas ķermenis. Atliek brīvi izvēlēties, paturēt vai mainīt kādu savu ieradumu, veidu, kādā kustamies utt. Vienlaikus var atbrīvoties no sāpēm, kas radušās ķermeņa uzbūvei neatbilstošu kustību ieradumu rezultātā.
Ir ķermeņa daļas, kuras ļoti konkrēti un labi izjūtam. Citas izjūtam ne tik skaidri, bet dažas vietas mūsu ķermenī ir kā melnie plankumi, kuras varam iedomāties vai redzēt it kā no malas, bet nespējam izjust. Līdz ar to ķermeņa kartē, kas veidojas smadzenēs, ir diezgan lielas neprecizitātes. Taču ar feldenkraisa metodes palīdzību iedomāto ķermeņa karti iespējams tuvināt reālajai. Izstrādājot šo metodi, Feldenkraiss apvienoja pētījumus psiholoģijā, anatomijā, fizikā, aizguva kustību pamatmateriālu no džudo cīņas mākslas un bērnu kustību attīstības pieredzes. Metodei ir divas pamattehnikas: apzināšanās caur kustību un funkcionālā integrācija. Pirmajā variantā nodarbības notiek grupās, taču katrs dalībnieks darbojas individuāli. Pirmās nodarbības sākumā metodes speciālists noskaidro, kādas ir dalībnieku veselības problēmas (sāpes plecos, krustos, sprandā, muguras problēmas), smagākās saslimšanas, un dod norādījumus speciāli izstrādātu kustību virkņu izpildei. Galvenā nozīme ir katra individuālajai pieredzei un veidam, kā viņš izpilda kustības un apzinās savu ķermeni. Parasti, īpaši iesācējiem, pamatstāvoklis ir guļus (uz muguras, vēdera vai sāniem), lai nervu sistēma nebūtu noslogota, turot ķermeni vertikālā stāvoklī, vēlāk var sēdēt uz grīdas (retāk uz krēsla), kā arī stāvēt kājās. Kustības izpilda lēni, mazā amplitūdā, izmēģinot dažādas variācijas, kā arī atklājot jaunas kustību iespējas, darbības, sajūtas.
Funkcionālās integrācijas nodarbībā feldenkraisa metodes speciālists, izmantojot tā saucamo roku tehniku, izkustina cilvēku un, ņemot vērā katra ķermeņa īpatnības un ieradumus, iesaka jaunas un neizmantotas kustības vai arī atgādina aizmirstās. Atrodot optimālākas kustības kādai ķermeņa daļai, tiek noņemta pārslodze no citām, kuras uzņēmušās arī «slinkās» ķermeņa daļas darbu un tieši tāpēc bieži sāp. Piemēram, pagriežot galvu, var nedomājot paskatīties pa labi vai kreisi (kustība notiek kakla un galvas rajonā). Taču, pārliekot labo roku pāri galvai un aizsniedzot kreiso ausi (nobloķējot kustību galvas un kakla rajonā), skatoties sāņus, esam spiesti izmantot kustību krūškurvja, lāpstiņu un mugurkaula krūšu skriemeļu rajonā. Ja talkā nāk ķermeņa augšdaļa, kustības amplitūda kļūst plašāka, noņemot slodzi no kakla skriemeļiem.
Ieguvumi
Kadrija KleŠnika, masiere, ķermeņa procedūru speciāliste: – Profesionālās slodzes rezultātā man bija radušās muguras un kāju problēmas. Pēc smagajām darba stundām jutu sāpes arī plecu joslā un labajā rokā, ar kuru galvenokārt veicu masāžu. Pēc regulārām feldenkraisa metodes nodarbībām (apmeklēju funkcionālās integrācijas seansus) atkal jutos formā – uzlabojās emocionālā pašsajūta, ķermeņa labās puses muskuļi vairs nebija pastāvīgā sasprindzinājumā un atkal bija viegli strādāt. Sajutu, ka kļuvis vieglāk elpot, un, skatoties uz sevi spogulī un fotogrāfijās, konstatēju, ka izmainījusies arī mana stāja.