Cik bieži jāapmeklē ginekologs?

To vajadzētu darīt regulāri, jo neviens nespēj prognozēt, kurā mirklī var uzrasties kāda nopietna kaite un cik ātri tā attīstīsies.

Veselai sievietei, arī tad, ja nav nekādu sūdzību, ginekologs būtu jāapmeklē apmeklēt reizi gadā. Lai pilnībā pārliecinātos par savu veselības stāvokli, sievietei pašai vajadzētu raudzīties, lai ārsts veiktu ne tikai iegurņa orgānu izmeklēšanu, bet arī reizi gadā nosūtītu laboratoriskiem izmeklējumiem divu veidu analīzes. Viena ir dzemdes kakla uztriepe, kas atklāj, kādas baktērijas mīt makstī un kāds ir to līdzsvars, otra — onkoloģiskā, lai pārliecinātos, vai neveidojas ļaundabīgas šūnas. Ik reizi ir nepieciešama arī krūšu dziedzeru izmeklēšana, lai savlaicīgi atklātu jebkuras pārmaiņas.

Kāpēc pusaudzēm?

12–13. Sievietes reproduktīvā sistēma (dzemde, dzemdes kakla kanāls, maksts, olnīcas un olvadi) spēcīgi ietekmē viņas dzīvi jau no pusaudzes vecuma. Tāpēc pirmo reizi pie ginekologa meitenei vajadzētu griezties 12–13 gadu vecumā, lai pārliecinātos, vai atbilstoši viņas vecumam aug krūtis, kaunuma un padušu apmatojums. Tās ir pirmās dzimumbrieduma pazīmes, pēc kurām iespējams prognozēt, vai meitenei veidosies stabils menstruālais cikls. Ja vecāki redz, ka meitene attīstās normāli un jūtas labi, tad šajā laikā apskate nav ļoti nepieciešama. Tomēr gadās, ka vecāki tam nepievērš īpašu vērību, bet meitenes attīstība atpaliek. Tam par iemeslu var būt dažādas un pat ļoti smagas hormonālās problēmas, kas var negatīvi ietekmēt auglību, tāpēc tās nepieciešams atklāt un risināt tieši šajā periodā.

15–16. Šajā vecumā lielākajai daļai meiteņu jau ir sākušās menstruācijas. Vēlams izrunāties ar ginekologu, lai izvērtētu menstruāciju regularitāti, to norisi un pārliecinātos, vai nav kādas novirzes no normas un, ja nepieciešams, izvēlēties piemērotāko kontracepciju. Mūsdienās pusaudži sāk attiecības agrīnā vecumā un, ja trūkst pietiekami labas informācijas par kontracepcijas līdzekļiem, tad dažkārt gadās gan nevēlamas grūtniecības, gan seksuāli transmisīvās slimības.

Šajā periodā menstruācijas mēdz būt sāpīgas vai neregulāras. Neejot pie ginekologa un nenovēršot menstruālā cikla traucējumu iemeslus, var sākt attīstīties dažādi veidojumi un olnīcu iekaisumi, kas ne tikai ir ilgstoši jāārstē, bet arī laika gaitā var radīt neauglības risku. Šajā vecumā mēdz būt arī hormonāli traucējumi, kuru iemesli ir ne tikai iedzimtība vai kādu slimību sekas, bet arī nepilnvērtīgs uzturs, badošanās ar vēlmi maksimāli notievēt, pārāk liela garīga un fiziska slodze. To var ietekmēt arī nepiemērotas kontracepcijas lietošana. Pusaudžu vecumā ginekologa apmeklējumu biežums atkarīgs no veselības stāvokļa un seksuālās aktivitātes. Ja tiek lietota hormonālā kontracepcija, vēlams apmeklēt ārstu divreiz gadā, bet, ja ir kādas nevēlamas blakus parādības — straujas svara izmaiņas, pietūkušas sāpīgas krūtis, galvassāpes, slikta dūša, redzes vai dzirdes traucējumi, vemšana, tad tas jādara bez kavēšanās.

Rūpes par sevi auglības vecumā

18–50. Sākot no 18 gadu vecuma, sievietei nepieciešams reizi gadā pārliecināties par savu veselības stāvokli. Patieso situāciju var izvērtēt veicot dzemdes kakla uztriepes laboratoriskus izmeklējumus. Pēc ārsta ieskatiem tiek veikta ultrasonoskopija, lai pārbaudītu olnīcu funkcijas.

Neejot ilgstoši pie ārsta, sieviete apzināti sevi pakļauj dzemdes kakla vēža riskam, kas jo īpaši bieži mēdz būt jaunām sievietēm. Dzemdes kakla uztriepe ir visefektīvākā metode cilvēka papilomas vīrusa atklāšanā. Ir pierādīts, ka šī slimība ir saistīta ar dzemdes kakla vēzi. Jo īpaši tad, ja ir vairāk nekā viens seksuālo attiecību partneris. Ir ļoti būtiski šūnu izmaiņas atklāt pēc iespējas agrāk, jo sākotnējā stadijā to var viegli novērst, neradot neauglības draudus. Agrīnas ļaundabīgas izmaiņas tikai retos gadījumos izraisa jebkādus simptomus. Audzēja attīstības tempu nevar prognozēt, jo tas atkarīgs no sievietes imunitātes, ja tā ir vāja, tas var notikt ļoti strauji un pāriet agresīvā formā un ir jāoperē.

Nepievēršot uzmanību sāpīgām sajūtām un neejot pie ārsta, sieviete var nepamanīt dažādus iekaisumus, kas laikus neārstēti var pāriet hroniskā formā un izraisīt dažādu labdabīgu un arī ļaundabīgu veidojumu attīstību. Izplatītākās kaites ir dzemdes kakla iekaisums, ko visbiežāk izraisa seksuāli transmisīvās slimības, dzemdes kakla polipi, miomas, čūlas, kā arī dzemdes kakla un olnīcu cistas, saaugumi olvados. Svarīgi ir nenokavēt agrīnu slimības atklāšanu.

Jo īpaši nepatīkamus pārsteigumus var sagādāt olnīcu cistas, kas veidojas hormonālo svārstību ietekmē. Parasti tie ir labdabīgi veidojumi, kam ir mainīgs raksturs: vieni hormonālo svārstību ietekmē var parādīties un izzust kā nebijuši pēc pāris cikliem, bet ir arī tādi, kas paliek pastāvīgi un ir jāoperē. Cistas parasti nav sāpīgas, bet, dažkārt tās var izaugt ļoti lielas un sasniegt pat apelsīna apmērus, izraisot akūtas sāpes vai arī plīst. Cistas var attīstīties arī veselai sievietei viena cikla laikā. Laikus nenovērtēts veidojums var progresēt.

Jaunām sievietēm bieži mēdz būt labdabīgi veidojumi krūšu dziedzeros, 30–40 gadu vecumā biežāk mēdz būt cistas, kas rada sāpes krūtīs, diskomfortu.

Pārejas vecuma svārstīgais laiks

51–55. Pirmsmenopauzes periodā, kas var sākties pirms mēnešreižu izbeigšanās, sievietes veselības stāvokli būtiski ietekmē hormonu svārstības. Ārstu vajadzētu apmeklēt vismaz reizi gadā, lai novērstu iespējamos cikla traucējumus un nepatīkamos simptomus — karstuma viļņus, svīšanu, miega traucējumus, nervozitāti u. c. Pārejas vecuma simptomi ilgst 2–5 gadus. Tos var mazināt hormonu aizstājējterapija. Tad gan pie ārsta jādodas divreiz gadā, lai izvairītos no krūts vēža riska. Menopauzes rāmā miera bieds

Menopauze ir laiks, kad pilnībā ir beigušās mēnešreizes. Šajā periodā ir visaugstākais krūts vēža veidošanās risks, tāpēc nepieciešams reizi mēnesī pārbaudīt krūtis pašai un, ja tiek pamanīts kaut mazākais veidojums, tūlīt jāgriežas pie ārsta. Pēc 40 gadu vecuma reizi gadā jāveic krūšu ultrasonoskopija un mamogrāfija, jo īpaši tad, ja tuvu asinsradinieču vidū bijuši ļaundabīgu audzēju gadījumi.

Kad sievietei beidzas menstruācijas, arī tad nepieciešams apmeklēt ginekologu reizi gadā, lai izvairītos no olnīcu vēža, osteoporozes un sirds slimību riska. Ja ir kādas nepatīkamas sajūtas, vēlams to darīt nekavējoties.

Akūtās situācijas, kad nekavējoties jāvēršas pie ārsta:

• Ja ir sāpes vēdera lejasdaļā vai nepatīkami izdalījumi.
• Ja bijis seksuāls gadījuma sakars, lai savlaicīgi atklātu iespējamo inficēšanos ar seksuāli transmisīvajām slimībām u. c., tad apskate būtu nepieciešama, lai kaut ko darītu lietas labā.
• Ja mēnešreizes sāk noritēt ar ļoti spēcīgu asiņošanu.
• Ja mēnešreizes kļūst neregulāras, retas vai izzūd pavisam.
• Ja ir asiņošana mēnešreižu starplaikā vai pēc dzimumakta.
• Ja pēc menopauzes, kad veselu gadu nav bijušas mēnešreizes, sākas asiņošana.
• Ja atrod krūtīs kādu veidojumu.

Hormonālie traucējumi

Pastiprināts apmatojums vai tā trūkums, neregulāras vai sāpīgas mēnešreizes un citi menstruālā cikla traucējumi. Ja savlaicīgi nosaka hormonu traucējumus, tos var novērst. Itin bieži nokavēta diagnostika var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz auglību.

Dzemdes kakla šūnu analīze Dzemdes kakla šūnu un gļotādu uztriepi izmeklē ar mikroskopu, pārbaudot vai nav formas vai krāsas izmaiņas. Pārbauda vai nav STS pārnēsātāji un cilvēka papilomas vīruss, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Šis vīruss visbiežāk tiek konstatēts sievietēm 18–30 gadu vecumā.

Latvijas statistika

• Dzemdes kakla vēzis: 2001. gadā konstatēts 187 sievietēm, 2002. gadā — 209 sievietēm, 2003. gadā — 201 sievietei. 46,9% gadījumu tas bijis novēlotā stadijā, kas ir saistīts ar neregulāru ginekologa apmeklējumu.
• Krūts vēzis: 2001. gadā konstatēts 897 sievietēm, 2002. gadā — 956 sievietēm, 2003. gadā — 929 sievietēm.
• Olnīcu vēzis: 2001. gadā konstatēts 282 sievietēm, 2002. gadā — 283 sievietēm, 2003. gadā — 295 sievietēm

Konsultējusi ārstu prakses «Quartus» ginekoloģe Inguna Kārkliņa.